Stabili nemainīga ir rituāla forma. Viss tajā norit normatīvā secībā, pieklājīgi, gludi un nevainojami. Ritms ir rāms, solīds, vienmērīgs. Nekā racionāli vai emocionāli pārsteidzoša. Pat RPIVA pārstāves emocijas sāpīgo augstskolas reformu raidījumā pašsaprotamas un paredzamas: kā bez protesta un sāpēm pieņemt savas augstskolas likvidāciju? Paredzams arī finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas smaids pēc 73 procentu klausītāju atbalsta saņemšanas iecerētajām nodokļu reformām. Tas nekas, ka augstais skaitlis atbilst tikai 165 cilvēku balsojumam. Ja nu vienīgais pārsteigums saistās ar Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka Andra Amerika pārvērtībām sakarā ar koruptīvā stereotipa un veidola pārliecinošu nomaiņu pret nodokļu eksperta cieņpilno lomu pirms pašvaldību vēlēšanām. 25
Kāds ir “Tiešas runas” stabilās paredzamības efekts? Kāda ir tās produktivitāte? Vai pēc raidījuma panāktas kādas būtiskas pārmaiņas valsts pārvaldes iestāžu un amatpersonu lēmumos un domāšanā? Vai raidījuma mērķis ir jel ko iespaidot? Vai valsts pārvaldītāji guvuši gudras idejas, ko likt lietā? Vai auditorija ir saņēmusi jaunu un atklātu informāciju? Vai tā saklausījusi spilgti neatkarīgus alternatīvus viedokļus, kas ierosinātu domāšanu par to, kā redzam pasauli, valsti un kā dzīvojam paši tajā? Tad medijam būtu jāveic nevis rāma valdības ikdienas darba komunikācija, bet jāpiedāvā sabiedriskā kanāla auditorijai atbildīgi un oriģināli problēmu uzstādījumi un stratēģijas. Tad trešdienas vakaros pārrunājamais gadījums, kurš rāmēts situatīvi piezemētu skaidrojumu garā, būtu nomaināms pret daudz dziļāka kopsakara analīzi un perspektīvu, kas palīdz labāk un gudrāk lemt, domāt un dzīvot.
Kamēr saglabāsies mierīgs un vienmuļš valsts amatpersonu komunikācijas stāsts, būs pašsaprotams nodokļu reformu raidījuma (1. marts) atvieglotais noslēgums “Ejam gulēt!”, kuram priecīgi atsaucās nogurdinošā sēdēšanā iesaistītais sešnieks. Iespējams, tam pievienojās arī tie pārsimt klausītāju, kuri izturēja jautājumu un atbilžu nepretrunīgo saspēli līdz galam.
