Rīgas robežzīmes turpmāk aizsargās 2
Dizainera Valda Celma veidotās Rīgas pilsētas robežzīmes RĪGA, kas atrodas pie autoceļiem Rīga-Ventspils, Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža, Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža un Rīga-Bauska-Lietuvas robeža, tiks iekļautas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, – šādu rīkojumu ceturtdien, 5. martā, parakstījusi kultūras ministre Dace Melbārde.
“Lielie, baltie robežzīmju burti ar latviešu valodai tik raksturīgo garumzīmi uz “Ī” ikvienam, kurš iebrauc Rīgā, un jo sevišķi Latvijas viesiem, apliecina, ka viņi ieradušies tieši Latvijas galvaspilsētā. Turklāt šis arī mūsdienās aktuālais dizaina autordarbs ir spilgts atgādinājums, ka mums vienmēr bijuši mākslinieki, kam svarīgi, lai Rīga varētu lepoties ar interesantu un pārdomātu vizuālo tēlu,” kultūras ministre Dace Melbārde pauda gandarījumu par robežzīmju iekļaušanu Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
Dizainera Valda Celma projektētās un 1980. gadā uzstādītās Rīgas pilsētas robežzīmes RĪGA savā vēsturiskajā veidolā ir uzskatāmas par nozīmīgu vizuālās komunikācijas dizaina paraugu, kas kļuvis par raksturīgu valsts galvaspilsētas tēla un identitātes elementu. Robežzīmes pilnībā saglabājušās savā sākotnējā veidolā, un valsts aizsardzības statuss nodrošinās to kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu.
Kā zināms, 2014. gada vasarā robežzīmes RĪGA bez saskaņošanas ar autoru tika pārveidotas, garumzīmi burtā “Ī” aizstājot ar stilizētu sirsniņas formu. Turpmāk ar robežzīmju RĪGA pārvietošanu un pārveidošanu saistītās ieceres būs pieļaujamas tikai ar VKPAI atļauju.
Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes mākslas pieminekļi var tikt iekļauti latviešu nacionālās profesionālās mākslas un cittautu meistaru darbi, kas vecāki par 25 gadiem un ir parakstīti vai kuriem noteikts konkrētā priekšmeta pazīmju kopums, kas atklāj tā izcelsmi un nosaka māksliniecisko vērtību, ņemot vērā to retumu, autora personību un izpildījuma kvalitāti, norāda kultūras ministres padomniece Dagnija Grīnfelde.
