“Šāda līmeņa krīze nav bijusi – Irāna ir atklājusi spēku, kas tai agrāk nekad nav bijis,” Gundars Bērziņš norāda uz svarīgāko 0
Mūsdienu pasaules ekonomika piedzīvo situāciju, kas pēc savas būtības atšķiras no iepriekšējām krīzēm. Kā skaidro ekonomists, Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš, šoreiz runa nav tikai par ekonomiskiem cikliem vai politiskiem lēmumiem — šī krīze sakņojas ģeopolitiskā spriedzē, kuras ietekme tieši skar globālos tirdzniecības mehānismus.
Atšķirībā no, piemēram, 20. gadsimta 70. gadu krīzēm, kurās dominēja apzināti politiski lēmumi, šobrīd situāciju lielā mērā nosaka reāli konflikti un spēka līdzsvara maiņa. Viena no būtiskākajām problēmām ir stratēģiski svarīgu tirdzniecības ceļu kontrole, kas ļauj atsevišķām valstīm būtiski ietekmēt globālo ekonomiku.
Īpašu nozīmi ieguvis Hormuza šaurums — viens no svarīgākajiem naftas un citu resursu transportēšanas ceļiem pasaulē. Kontrole pār šo reģionu dod iespēju manipulēt ar piegādēm un ietekmēt cenas. Dažas valstis ir spiestas maksāt papildu izmaksas, lai nodrošinātu drošu preču transportu, kamēr citas nevēlas risināt situāciju ar militāriem līdzekļiem.
Šāda situācija rada jaunu realitāti — ekonomiskie procesi kļūst tieši atkarīgi no ģeopolitiskām izvēlēm un spēka demonstrācijas.
Svarīgākais šīs krīzes raksturojums ir nenoteiktība. Pat gadījumā, ja aktīvā karadarbība samazinās vai beidzas, nav garantijas, ka ekonomiskā ietekme izzudīs. Pastāv risks, ka šādi spiediena instrumenti tiks izmantoti arī turpmāk.
Tas nozīmē, ka uzņēmumiem, valstīm un sabiedrībai kopumā jādzīvo ar ilgstošu neprognozējamību — situāciju, kurā nav skaidru scenāriju vai pārbaudītu risinājumu.
Plašāk skaties video.
