Saeimas deputāti Gaidis Bērziņš (no kreisās) un Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze 12. Saeimas pēdējās sēdes laikā, 01.11.2018.
Saeimas deputāti Gaidis Bērziņš (no kreisās) un Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze 12. Saeimas pēdējās sēdes laikā, 01.11.2018.
Foto: LETA/Evija Trifanova

Saeima galīgajā lasījumā pieņem Diasporas likumu 0

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Diasporas likumu.

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti un dzērieni, kas veicina grumbu veidošanos un paātrina novecošanos
Krievu murgs Turcijā: turki Krievijas pilsoņus izsēdina no lidmašīnām un neļauj lidot uz citām valstīm
TV24
Ojārs Rubenis: “Tikai debilu cilvēku apziņā var būt tāda sajūta, ka mēs varam braukt pa tādiem ceļiem un tādām Rīgas ielām…”
Lasīt citas ziņas

Likumā noteikts, ka diaspora tiek definēta kā ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošie Latvijas pilsoņi, latvieši un citi, kam ir saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļi.

Iepriekš raisījušās diskusijas par to, cik plašai būtu jābūt diasporas definīcijai.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ārlietu komisija bija atbalstījusi priekšlikumu, kas paredzēja noteikt, ka diaspora ir arī citi, kam ir “noturīga sociālā” saikne ar Latviju. Attiecīgo rosinājumu par šo divu vārdu “noturīga sociālā” pievienošanu definīcijai Saeima šodien noraidīja ar vienas balss pārsvaru.

Pēc struktūras likums sadalīts četrās daļās.

Pirmā daļa ietver vispārīgos noteikumos, kurā definēta likuma jēga un mērķi, kā arī ieviestie Latvijas likumdošanai jaunie termini, tostarp diaspora, remigrācija un diasporas organizācija.

Šajā sadaļā tiek definēta arī likumpa būtība – mērķis īstenot sistēmisku un pastāvīgu diasporas atbalsta politiku un pasākumus, kuri veicina diasporas latvisko identitāti un saikni ar Latvijas kultūru, ekonomiku, tautsaimniecību un zinātni, latviešu valodas, kultūras un tradīciju pieejamību diasporai un nodrošina labvēlīgus apstākļus remigrācijai.

Likuma otrā sadaļa sevī ietver diasporas politiku un pārvaldības noteikumus, ar kuriem tiek definēta valsts iestāžu un pašvaldību atbildības diasporas politikas īstenošanā, savukārt trešā daļa veltīta diasporas atbalsta pasākumiem.

Likums ietver konkrētu aktivitāšu kopumu, ar kuriem būs iespējams palīdzēt risināt diasporai būtiskos jautājumus tādās jomās kā izglītības dokumentu, kvalifikācijas un reglamentēto profesiju atzīšana, dzīvesvietas reģistrācija vai bērnu reģistrēšana bērnudārzam vai skolai, neapliekamā minimuma saglabāšanā un citos jautājumos.

Reklāma
Reklāma

Tāpat noteikti konkrēti pasākumi remigrācijas veicināšanai un atbalstam tiem, kuri vēlas Latvijā atgriezties. Ceturtā likuma sadaļa apskata finansējuma piešķiršanas jautājumus diasporas atbalsta aktivitātēm.

Darba grupā pie likumprojekta sagatavošanas strādāja aptuveni 30 Saeimas, ministriju, institūciju, diasporas organizāciju un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.