Saeimas komisija atbalsta grozījumus tiesvedību ilguma saīsināšanai 0
Saeimas Juridiskā komisija šodien izskatīšanai otrajā lasījumā atbalstīja vairākus priekšlikumus grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas varētu ļaut saīsināt arī tiesvedību ilgumu.
Komisijā tika atbalstīti vairāki tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) iesniegtie, kā arī Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Andreja Judina (JV) šodien komisijā prezentētie apakškomisijas sagatavotie priekšlikumi. Par regulējuma atsevišķu redakciju iespējamu precizēšanu vēl tiks spriests, skatot likumprojektu galīgajā lasījumā.
Likumā plānots noteikt, ka zvērināts advokāts, uzņemoties sniegt juridisko palīdzību, nedrīkst kavēt lietas vešanu sapratīgos termiņos. Tāpat tiks paredzēts, – ja personai būs vairāki aizstāvji un uz procesuālo darbību nebūs ieradies kāds no viņiem, tas nebūs šķērslis procesuālās darbības veikšanai.
Tāpat plānots noteikt, ka nevarēs pārsūdzēt lēmumu par pieprasījumu no kredītiestādēm vai finanšu iestādēm par to rīcībā esošajām neizpaužamajām ziņām vai dokumentiem.
Paredzēts arī precizēt, ka sūdzību par tiesneša rīcību varēs iesniegt 10 dienu laikā no faktiskās rīcības konstatācijas dienas. Jau pašlaik likumā ir noteikts, ka sūdzības par tiesneša vai tiesas nolēmumiem var iesniegt 10 dienu laikā no to pieejamības dienas, ja likumā nav paredzēts cits termiņš.
Likumā paredzēts precizēt, ka tiesas sēdes priekšsēdētājs varēs pārtraukt tiesas debašu dalībnieka runu, ja dalībnieks atkārtosies, novilcinās lietas iztiesāšanu vai izrādīs necieņu tiesai vai lietas dalībniekiem. Jau pašlaik likumā noteikts, ka debašu runu var pārtraukt, ja tiek runāt par ar lietu nesaistītiem apstākļiem.
Tāpat likumā iecerēts ierakstīt, ka tiesa pēc procesā iesaistīto personu viedokļu uzklausīšanas varēs noteikt lietas dalībnieku replikas ilgumu. Tiesas sēdes priekšsēdētājs varēs pārtraukt repliku, ja lietas dalībnieks replikā nerunās par debašu runu, atkārtosies, novilcinās lietas iztiesāšanu vai izrādīs necieņu tiesai vai lietas dalībniekiem.
Plānots arī noteikt, ka, ja šis likums paredz lēmumu pieņemt rakstveida procesā, tiesnesis pēc savas iniciatīvas varēs noteikt mutvārdu procesu.
Saeimai par šiem grozījumiem vēl jālemj otrajā un trešajā lasījumā.
