Griškevičs: sākti zemes darbi 16 kilometru posmā pastāvīgā žoga izbūvei uz Latvijas – Balkrievijas ārējās robežas 41
Uz Latvijas-Baltkrievijas ārējās sauszemes robežas norit aktīvi zemes sagatavošanas darbi 16 kilometru garumā, lai veiktu zemes planēšanu 12 metrus platā joslā robežas infrastruktūras un pastāvīgā žoga izbūvei, aģentūru LETA informēja VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Projektā paredzēts izbūvēt valsts robežas joslu 173 kilometru garumā – pastāvīgu žogu un nepieciešamo infrastruktūru.
No kopējā Austrumu robežas joslas garuma, pirmajā kārtā ir noslēgti līgumi par 83,9 kilometrus garu (sadalīti deviņos posmos) robežas joslas izbūvi un otrajā kārtā (sadalīts septiņos posmos) būvdarbus īstenos 63,9 kilometru garumā.
Darbus veiks SIA “Citrus Solutions” un SIA “VIA”, kas saskaņā ar VNĪ jau izsludinātajām cenu aptaujām izbūvēs 147,8 kilometrus. Pirmo divu kārtu kopējās izbūves izmaksas ir 102,7 miljoni eiro.
Pirmās kārtas piecos posmos 45 kilometru garumā šomēnes tiek uzsākti zemes sagatavošanas darbi, demontāžas darbi – celmu laušana un frēzēšana, caurteku, ierakumu un uzbērumu izbūve, kā arī zemes planēšana 12 metrus platā joslā, lai izbūvētu pastāvīgo robežas žogu un nepieciešamo infrastruktūru un patruļceļus un laipas.
Katrā no posmiem ir neatmežotas platības, attiecīgi kavējot iespējamo darbu izpildi.
Savukārt četros posmos darbus plānots sākt līdz 2022.gada nogalei, ja atmežošana noritēs saskaņā ar Nodrošinājuma valsts aģentūras un AS “Latvijas valsts meži” iesniegto atmežošanas grafiku.
Pastāvīgo žogu trīs posmos izbūvēs līdz 2022.gada beigām un sešos posmos – līdz 2023.gada pavasarim, taču termiņus un izmaksas ietekmēs atmežošanas progress. Infrastruktūru sešos posmos izbūvēs līdz 2023.gada vasarai un trīs posmos līdz 2023.gada rudenim.
Piecos otrās kārtas posmos projektēšana norisināsies līdz 2022.gada nogalei un divos līdz 2023.gada pavasarim. Savukārt pastāvīgo žogu četros posmos izbūvēs līdz 2023.gada beigām un trīs posmos līdz 2024.gada februārim, ja projekta īstenošanas termiņus nekavēs atmežošanas norise. Visu robežas apsardzībai nepieciešamo otrās kārtas infrastruktūru izbūvēs līdz 2024.gada vasarai.
Griškevičs skaidro, ka katru projekta posmu ietekmē citu institūciju atbildībā esošo darbu izpilde, kas palielina projekta sarežģītību un izaicinājumus ar kuriem VNĪ saskaras tā īstenošanā.
Tāpat ar izaicinājumiem VNĪ saskaras arī izstrādājot piemērotākos infrastruktūras izbūves risinājumus, kas saistīti ar valsts robežas apsardzību un nepieciešamību rast risinājumus dabas radīto šķēršļu – necaurejami purvi, kraujas, stāvas nogāzes – pārvarēšanai.
Visas robežas garumā infrastruktūra ir jāizbūvē 12 metrus platā joslā tā, lai iespējami maz skartu atsavināmās teritorijas.
Paralēli pirmo divu kārtu projektēšanai un izbūvei norisinās Daugavas posma tehniskās specifikācijas izstrāde. Plānots izbūvēt vairākus sakaru torņus un patruļtaku, kas daļēji atradīsies arī applūšanas risku zonā, tādēļ nepieciešams izstrādāt ne tikai ilgtspējīgāko un saimnieciski visizdevīgāko risinājumu, bet arī izanalizēt tā izturību plūdmaiņas apstākļos. Tiklīdz tiks saskaņots finansējums sakaru torņu izbūvei, VNĪ izsludinās to projektēšanas un izbūves cenu aptauju.
VNĪ vadībā šobrīd turpinās darbs pie 46 dažādiem valstiski nozīmīgiem būvniecības objektiem ar kopējo projektu budžetu vairāk nekā 230 miljoni eiro.
Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
