“120 miljoni eiropiešu ir pakļauti nabadzības riskam, un vienai trešdaļai kontinenta iedzīvotāju nav iespēju iegādāties pietiekami daudz pārtikas,” ar šādu paziņojumu klajā nākusi starptautiskā organizācija Sarkanais Krusts.

Lasītākie

“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 124

Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas?

Seni un spēcīgi ticējumi: šīs lietas nekad nedrīkst ne aizņemties, ne aizdot 9

Lasīt citas ziņas

Analizējot ekonomiskās krīzes atstātās sekas, Sarkanais Krusts secinājis, ka šobrīd Eiropa piedzīvo lielāko humāno krīzi pēdējo sešdesmit gadu laikā. Organizācijas ģenerālsekretārs Bekele Geleta, prezentējot 68 lappušu garo ziņojumu, sacīja: “Kamēr citos kontinentos nabadzība tiek sekmīgi samazināta, Eiropā tā, šķiet, kļūst aizvien izplatītāka.” Vācijas raidsabiedrības “Deutsche Welle” interneta vietne, atsaucoties uz šo ziņojumu, norāda, ka piecus gadus pēc finanšu krīzes sākuma miljoniem Eiropas valstu iedzīvotāju turpina slīgt aizvien lielākā nabadzībā, dzīvo “no algas līdz algai” un nespēj veidot iekrājumus neparedzētiem gadījumiem. Sarkanais Krusts šajā pētījumā aptvēris 52 valstis un savos aprēķinos izmantojis galvenokārt Eiropas Savienības statistikas biroja “Eurostat” datus.

Sarkanā Krusta pārstāva Anita Underlina sarunā ar raidsabiedrību “Deutsche Welle” atzina, ka “nabadzīgākie kļūst vēl nabagāki”. Viņa norāda, ka šādus cilvēkus ir ārkārtīgi grūti iesaistīt aktīvā sociālajā dzīvē. Tāpat Underlina skaidroja, ka Eiropā pieaug to cilvēku skaits, kuri sociālo palīdzību, tostarp pabalstu formātā, nekad iepriekš nav lūguši, bet viņiem to nācies darīt tieši pēdējos gados. “Šie cilvēki nāk no tā dēvētās vidusšķiras, kas kļūst aizvien mazāka,” stāstīja Sarkanā Krusta pārstāve. “Piemēram, Serbijā pirms krīzes bija izveidojusies vidusšķira, kas tagad aizvien samazinās.” Šāda tendence novērojama visās pētījumā apskatītajās valstīs. “2012. gadā pēc pārtikas Sarkanajā Krustā vērsās trīsarpus miljoni eiropiešu, kas ir par 75 procentiem vairāk nekā 2009. gadā,” norādīja Underlina.

NBS tuvākajos gados plāno izveidot septiņus jaunus bataljonus

Pievērs uzmanību saviem tēriņu ieradumiem! Horoskopi 30. aprīlim

Tūkstošiem lidojumu virs Baltijas jūras novēroti GPS traucējumi. Igaunijas ārlietu ministrs: “Mēs to necietīsim”

Tikmēr Underlinas kolēģis Pjērs Krēmers intervijā raidsabiedrībai “Russia Today” stāstīja, ka nabadzības visvairāk skartās valstis ir Horvātija, Rumānija un Bulgārija. “Mēs domājam, ka arī Latvijā un Lietuvā situācija ir ļoti smaga. Tāpat arī Spānijā un Itālijā. Protams, dažas Eiropas valstis ar nabadzību cīnās veiksmīgi,” teic Krēmers. Vienlaikus viņš norāda uz pieaugošo nevienlīdzību. “Nabadzīgo skaits aizvien pieaug,” atzīst Sarkanā Krusta pārstāvis.

“Mēs esam noraizējušies par šādu tendenču sekām ilgtermiņā. Ekonomiskās krīzes radītās problēmas būs jūtamas vēl vairākus desmitus gadu. Pat tad, ja ekonomika arī uzrādīs izaugsmi…,” atzīme Underlina.