“Saskaņa” vēršas Satversmes tiesā par valodas ierobežojumiem priekšvēlēšanas reklāmā: Nevienam nav tiesību ierobežot saziņu ar vēlētājiem 60
Politiskā partija “Saskaņa” ir iesniegusi prasību Satversmes tiesā (ST), apstrīdot likuma normu, kas aizliedz priekšvēlēšanu reklāmās izmantot trešo valstu valodas, tai skaitā krievu, aģentūru LETA informēja partijas līdzpriekšsēdētājs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs.
“Saskaņa” pieteikumā uzsver, ka tas ir “absolūts Satversmes pamatprincipu – vārda brīvības ierobežošanas un cenzūras aizlieguma – pārkāpums”. Nevienam nav tiesību ierobežot saziņu ar vēlētājiem, uzskata politiskais spēks.
“Tas ir absurds un, protams, antikonstitucionāls ierobežojums. Tas ir absurds daudzu iemeslu dēļ. Piemēram, mēs cīnāmies pret dezinformāciju pret Eiropas Savienību. Bet, ja tu kā politiķis izdomāsi par savu naudu pastāstīt krievvalodīgajiem vēlētājiem Daugavpilī vai Pļavniekos par Eiropas Parlamenta vai Eiropas Savienības darbu, tevi sodīs. Tas tiešam ir muļķīgi,” klāsta Ušakovs.
Viņš apgalvo, ka ir atļauts izvietot plakātu ar saukli “Brīvība. Vienlīdzība. Brālība” bulgāru valodā, bet par tādu pašu saukli krievu valodā tiks uzlikts naudas sods.
Jau vēstīts, ka Saeima pērnā gada vasarā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas nosaka, ka apmaksātajai priekšvēlēšanu aģitācijai jābūt valsts valodā.
Toreiz Valsts pārvaldes komisijas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) skaidroja, ka valsts valodas lietojums attieksies tikai uz apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju un aģitācijas materiāliem, tādējādi partijas, deputātu kandidāti klātienē ar saviem vēlētājiem varēs brīvi sarunāties arī citā valodā.
Likumā noteikts, ka valsts valodā jābūt tai priekšvēlēšanu aģitācijai un aģitācijas materiāliem, ko priekšvēlēšanu aģitācijas periodā izvieto elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio un televīzijas programmās, publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās, periodiskajos izdevumos, biļetenos, grāmatās un citos iespiedtehnikā sagatavotos izdevumos. Tāpat noteikts, ka valsts valodā jābūt apmaksātajai aģitācijai, ko izvieto internetā.
Grozījumi arī nosaka, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periodā pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām un pašvaldību vēlēšanām šie aģitācijas materiāli var ietvert vai aģitācija var tikt nodrošināta ar tulkojumu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajās valodās. Šādos gadījumos valsts valodas lietojums nedz audiāli, nedz vizuāli nedrīkstēs būt mazāks vai šaurāks par saturu svešvalodā.
Par pārkāpumiem valsts valodas lietošanā priekšvēlēšanu aģitācijā administratīvo procesu varēs veikt arī Valsts valodas centrs, paredz grozījumi.
Likuma grozījumi rosināti, lai stiprinātu valsts valodas pozīcijas priekšvēlēšanu aģitācijas jomā – mediju programmās un raidījumos, publiskās lietošanas telpās, laikrakstos un žurnālos, teikts likuma izmaiņu anotācijā.
