Bogustovs: Mēs esam pēdējā vietā, uz kurieni “Erasmus” studenti vēlas braukt 0
“Man bija ļoti smaga nopūta,” tā TV24 raidījumā “Preses klubs” sacīja TV24 žurnālists un raidījumu vadītājs Ansis Bogustovs, runājot par Latvijas spēju piesaistīt ārvalstu studentus.
Viņš atzina, ka pats ir bijis vairākos pasākumos kā moderators, kuros apspriesta ārvalstu studentu piesaiste Latvijai Erasmus programmas ietvaros. Un šajā jomā Latvijai ir kāda nepatīkama problēma – Eiropas studentu izvēlē Latvija atrodas pēdējā vietā starp valstīm, uz kurām viņi vēlas doties studēt.
Bogustovs ironizēja par apgalvojumu, ka starptautisko studentu piesaiste ir viens no Latvijas augstākās izglītības veiksmes stāstiem.
Latvijai esot jābūt reālistiskai par savām iespējām konkurēt ar populārākajiem Eiropas studiju galamērķiem. Arī paši Latvijas studenti labprātāk izvēlas valstis, kurās ir siltāks klimats un citi dzīves apstākļi.
“Visi grib braukt studēt uz Spāniju un Itāliju. Kāpēc mums liekas, ka vāciešu meitenes negrib studēt Spānijā, jo tur ir silts, tur ir forši, tur ir sangrija, tur ir, nu, nezinu, pludmale, nav jāmaksā par apkuri,” sacīja Bogustovs.
Tāpēc Latvijai atliek konkurēt ar to, kas tai patiešām ir īpašs – unikālām studiju programmām un zinātnes centriem. Īpaši svarīgi tas esot mazai valstij, kurai nav iespēju piedāvāt tik plašu studiju klāstu kā pasaules lielākajām universitātēm.
Viņš norādīja, ka Latvija nevar sacensties ar universitātēm, kas atrodas tādās pilsētās kā Parīze un spēj piedāvāt gandrīz jebkuru studiju virzienu. “Mēs nevaram tā kā Sorbonnas universitāte, kas var visu,” viņš sacīja.
Vienlaikus Bogustovs atzina – ja valsts politisku apsvērumu dēļ vēlas ierobežot, piemēram, studentu skaitu no Indijas, tas ir saprotams migrācijas politikas kontekstā. Taču šādam lēmumam nevarot būt tikai viena puse.
“Ja tas bija mērķis politiski aizliegt, teiksim, indiešiem braukt studēt uz Latviju, tad, protams, arī jārēķinās, ka Latvijā ir jāsamazina universitāšu skaits,” viņš sacīja.
Ārvalstu studenti Latvijas augstskolām līdz šim nodrošinājuši ne tikai studentus, bet arī būtisku naudas plūsmu. Tāpēc, mainot valsts politiku, jāņem vērā arī tas, kas notiks ar augstskolām, ja šis finansējums būtiski saruks.
Viņš atgādināja, ka Latvija gadiem ilgi ir ieguldījusi ārvalstu studentu piesaistē, tostarp no Eiropas valstīm. Šie ieguldījumi palīdzējuši Latvijas universitātēm kļūt starptautiski atpazīstamākām, un atsevišķas augstskolas, piemēram Stradiņa universitāte, pat nonākušas augstu Vācijas reitingos.
Tāpēc Bogustovam šķiet absurdi, ja jau izveidota sistēma tagad tiek sabojāta, mēģinot risināt citus politiskus jautājumus: “Ministrijai ir daudz citu darbu, ar kuriem viņi netiek galā, un viņi vēl šo tagad sapurgās,” raidījumā sacīja Bogustovs.
