Elektrības cena var kļūt par nepatīkamu pārsteigumu – šobrīd risks ir lielāks nekā pirms gada 6
Elektroenerģijas cenu pieauguma risks pašlaik ir lielāks nekā pirms gada, un turpmāko cenu dinamiku Baltijā lielā mērā noteiks hidroenerģijas un vēja enerģijas ražošana Ziemeļvalstīs, kā arī laikapstākļi, aģentūrai LETA pauda energokompānijas “Enefit” pārstāvji.
Vienlaikus šovasar elektroenerģijas cenas Baltijā būtiski pieauga, neraugoties uz rekordaugstu saules un vēja enerģijas izstrādi. No jūnija līdz augustam Baltijas valstīs kopumā saražotas vairāk nekā 3,6 teravatstundas (TWh) saules un vēja enerģijas jeb par 43% vairāk nekā 2025. gada vasarā, taču vidējā elektroenerģijas cena Baltijā bija par 34% augstāka nekā pirms gada.
Aptuveni trīs ceturtdaļas no atjaunīgās enerģijas ražošanas pieauguma nodrošināja saules enerģija. Visstraujāk tās ražošana palielinājās Latvijā, kur izstrādes apjoms, salīdzinot ar pagājušo vasaru, vairāk nekā divkāršojās. Lietuvā saules enerģijas izstrāde pieauga par 56,4%, bet Igaunijā – par 3,4%. Savukārt Lietuva nodrošināja 82,6% no vēja enerģijas ražošanas pieauguma Baltijā.
Vidējā elektroenerģijas cena Baltijā šovasar bija 0,074 eiro par kilovatstundu (kWh), bet Latvijā tā sasniedza 0,082 eiro par kWh, kas ir par 45,8% vairāk nekā pagājušajā vasarā.
Viens no galvenajiem augstāku cenu iemesliem bija ierobežotā Igaunijas-Latvijas starpsavienojuma jauda, kā dēļ Latvijā varēja nonākt mazāks lētākas Somijas elektroenerģijas apjoms. Augustā vidējā elektroenerģijas cena Igaunijā bija 0,059 eiro par kWh, savukārt Latvijā un Lietuvā – 0,08 eiro par kWh. Vienlaikus Somijā cena pieauga no 0,015 eiro par kWh jūlijā līdz 0,041 eiro par kWh augustā, sadārdzinot arī importu Baltijas reģionā.
Cenas ietekmēja arī zemāka hidroenerģijas izstrāde Latvijā. Pagājušajā vasarā hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms reģionā bija par aptuveni 86% lielāks, palīdzot samazināt cenas arī vakara stundās, kad saules enerģijas ražošana sarūk.
“Enefit” Portfeļa pārvaldības un tirgus izpētes daļas vadītājs Romāns Tjurins norāda, ka atjaunīgās enerģijas ražošanas pieaugums ir būtisks, taču tā ietekmi uz cenu nosaka arī ražošanas laiks un elektroenerģijas pārvades iespējas.
Tjurins skaidro, ka saules enerģija palīdz samazināt cenas dienas stundās, taču vakaros arvien lielāka nozīme ir vēja un hidroenerģijas pieejamībai, kā arī importa iespējām. Šovasar zemāka hidroenerģijas izstrāde un ierobežotā Igaunijas-Latvijas starpsavienojuma jauda neļāva Latvijai pilnvērtīgi izmantot lētākas Ziemeļvalstu elektroenerģijas priekšrocības. Tādēļ, neraugoties uz ražošanas rekordiem, vidējā cena bija augstāka nekā pagājušajā vasarā.
Kā norāda “Enefit”, turpmāko mēnešu elektroenerģijas cenu dinamiku Baltijā noteiks vēja enerģijas pieejamība, nokrišņu daudzums un gaisa temperatūra, kā arī situācija pasaules energoresursu tirgos. Hormuza krīzes izraisītie piegāžu traucējumi ir veicinājuši dabasgāzes cenu kāpumu, savukārt papildu spiedienu uz Eiropas elektroenerģijas cenām rada emisijas kvotu sadārdzināšanās.
Arī hidroloģiskā situācija Ziemeļvalstīs pašlaik nav labvēlīga – ūdens līmenis Norvēģijas rezervuāros pirms augsta patēriņa sezonas ir zemākais pēdējo 30 gadu laikā. Ja rudenī nebūs pietiekami daudz nokrišņu, Ziemeļvalstu elektroenerģijas cenas var pieaugt, ietekmējot arī Baltijas reģionu.
“Kopumā cenu pieauguma risks pašlaik ir lielāks nekā pirms gada. Ja Ziemeļvalstīs saglabāsies zema hidroenerģijas izstrāde un vienlaikus būs ierobežota vēja enerģijas ražošana, dārgākas elektroenerģijas ietekmi izjutīs arī Latvija. Tomēr cenu dinamika joprojām būs cieši saistīta ar laikapstākļiem – vējaināks un nokrišņiem bagātāks rudens var situāciju būtiski mainīt,” skaidro Tjurins.
