Dronu uzbrukumu Leipcigas lidostai plānojis arī vīrietis ar Latvijas pasi un saikni ar Krievijas specdienestiem 0
Vācijas iestādes ir identificējušas divus aizdomās turamos saistībā ar mēģinājumu veikt dronu uzbrukumu Leipcigas lidostai – Latvijas pilsoni un Krievijas pilsoni no Baltkrievijas, trešdien ziņo laikraksts “Suddeutsche Zeitung”.
Laikraksts vēsta, ka izmeklēšana par abiem vīriešiem – krievu izcelsmes Latvijas pilsoni un Krievijas pilsoni no Baltkrievijas – apstiprina Vācijas valdības apgalvojumus, ka aiz šī incidenta stāv Krievija.
4. augustā Leipcigas lidostā, kam ir nozīmīga loma militārajos pārvadājumos, tika atrasts bezpilota lidaparāts ar sprāgstvielām.
Policija izmantoja robotu, lai neitralizētu sprāgstvielas dronā, kas tika atrasts netālu no Ukrainas kravas lidmašīnas, un uzskata, ka otrs drons, iespējams, sadūrās ar netālu esošu loģistikas kompānijas DHL lidmašīnu. Kopš tā laika ir atrasts trešais drons, kas arī bija aprīkots ar sprāgstvielām.
Vācijas iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrints otrdien norādīja, ka šis uzbrukuma mēģinājums atbilst jau zināmajam Krievijas hibrīdoperāciju modelim. Viņš paziņoja, ka Vācijas valdība “ir nonākusi pie secinājuma, ka Krievija ir atbildīga par 4. augustā Leipcigā notikušo hibrīduzbrukumu”.
Dobrints teica, ka varasiestādes atrada drona detaļas, sprāgstvielas, detonatoru un citus elementus, kas raksturīgi citām Krievijas hibrīdoperācijām un karam pret Ukrainu. Viņš norādīja, ka ierīce liecina par augstu tehnisko kompetenci un rūpīgu plānošanu, taču plāna īstenošana, šķiet, tika uzticēta zemāka līmeņa aģentiem.
Otrdienas vakarā laikraksts “Die Zeit” ziņoja, ka Vācijas ģenerālprokurors veic izmeklēšanu pret diviem apsūdzētajiem.
Saskaņā ar mediju informāciju izmeklētāji ir pārliecināti, ka zina Leipcigas plānotā uzbrukuma loģistikas speciālistu un instruktoru.
Vīrietim ar Latvijas pasi esot saiknes ar Krievijas specdienestiem. Viņš jūlija beigās ieradās Vācijā caur Berlīnes lidostu un pēc tam ar nomas automašīnu esot devies Leipcigas virzienā.
Divas dienas pirms incidenta Leipcigas lidostā aizdomās turētais pameta Vāciju – atkal ar lidmašīnu caur Berlīnes lidostu.
Notikuma vietā izmeklētāji atklāja arī DNS pēdas, kas viņus noveda pie otrā aizdomās turētā. Viņi atrada DNS pēdas uz viena no droniem, ar sprāgstvielu piepildītas kārbas iekšpusē un uz antenas, kas bija piestiprināta pie koka lidostas tuvumā, acīmredzot, lai pastiprinātu signālus mobilo sakaru tīklā vadāmajiem droniem. Salīdzinot pēdas ar Eiropas datu bāzēm, tika atrastas atbilstības Lietuvā un Somijā.
Tādējādi iestādes nonāca pie vīrieša no Baltkrievijas, kurš jau bija piesaistījis uzmanību dažādās valstīs saistībā ar citiem noziegumiem. Izmeklētāji tagad ir spējuši rekonstruēt arī viņa iebraukšanu un izbraukšanu no Vācijas. Aizdomās turētais, kuram ir Krievijas pase, esot iebraucis ar Itālijas tūristu vīzu. Pēc iestāžu rīcībā esošās informācijas, dokuments tika izsniegts aprīļa beigās Itālijas diplomātiskajā pārstāvniecībā Minskā.
Izmeklētāji ir skeptiski par to, vai iespējams saukt pie atbildības iespējamos vainīgos. Jau iepriekš, piemēram, pēc 2015. gada uzbrukuma Vācijas Bundestāgam, iestādēm neizdevās aizturēt aizdomās turamos aģentus, jo tie vairs nebija Eiropā.
Latvija iesniedz protesta notu
Šodien uz Ārlietu ministriju (ĀM) izsaukts Krievijas vēstniecības pagaidu pilnvarotais lietvedis, iesniedzot viņam protesta notu, kurā Latvija nosoda Krievijas tiešo iesaisti 4. augustā notikušajā dronu uzbrukuma mēģinājumā Leipcigas lidostā Vācijā, aģentūrai LETA pavēstīja ĀM.
Ārlietu ministre Baiba Braže (JV) atzīst, ka Krievijas izraisītais incidents nav vienkārši kārtējais hibrīduzbrukums. Tas, pēc viņas teiktā, ir Krievijas valsts sponsorēts terorisma akts Vācijas teritorijā un tiešs apdraudējums visas Eiropas drošībai.
Viņa pauž, ka Krievija mērķtiecīgi cenšas destabilizēt un šķelt Eiropu, pārbaudot tās noturību, vienotību un apņēmību. “Tādējādi Krievija cenšas mazināt mūsu atbalstu Ukrainai. Tas neizdosies,” sacīja Braže.
Sarunas laikā Krievijas vēstniecības pagaidu pilnvarotajam lietvedim tika izteikta stingra prasība Krievijai nekavējoties izbeigt šādas un citas naidīgas darbības Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstu teritorijā un pret to iedzīvotājiem.
ĀM arī uzsver, ka militārā apdraudējuma līmenis Latvijā nav mainījies. Vienlaikus Krievijas agresija Ukrainā un hibrīduzbrukumi NATO sabiedrotajiem pasliktina kopējo drošības situāciju visā Eiropā.
Latvija turpinās cieši koordinēt pasākumus ar ES un NATO dalībvalstīm, lai stiprinātu kopējo drošību un noturību, norāda ministrijā.
