Kāpēc aptumsumam piedēvē īpašu nozīmi? 0
Saule dažādās kultūrās vienmēr bijusi saistīta ar dzīvību, spēku, kārtību un drošību. Tāpēc brīdis, kad tā pēkšņi kļuva tumšāka, tika uztverts kā kaut kas ārpus ierastā.
Dažās senajās kultūrās pastāvēja ticējumi, ka Sauli mēģina aprīt pūķis, vilks vai kāds cits briesmonis. Citviet aptumsums tika uzskatīts par īpašu Saules un Mēness satikšanos.
Senajā Mezopotāmijā Saules aptumsumu pat varēja uztvert kā draudu valdniekam. Dažos gadījumos tika izmantoti īpaši rituāli, kuru mērķis bija novirzīt iespējamo nelaimi no īstā valdnieka.
Cilvēki centās aptumsumu ietekmēt arī praktiski – dažviet trokšņoja un sita bungas, citviet gluži pretēji – ievēroja klusumu un gaidīja, kad gaisma atgriezīsies.
Mūsdienās mēs zinām, ka Saules aptumsums nav nekāda mistiska zīme. Tas ir paredzams astronomisks notikums. Nav zinātnisku pierādījumu tam, ka aptumsums pats par sevi izraisītu nelaimes, slimības vai pēkšņas pārmaiņas cilvēka dzīvē.
Taču simboliskā nozīme joprojām ir dzīva.
