“Kāpēc man jācīnās ar darbinieku parādiem?” Uzņēmējs nikns par papildu slogu, ko viņam uzlikusi valsts 0
Darbinieka parādi ir viņa paša atbildība, vismaz tā varētu šķist. Taču brīdī, kad parāda piedziņā iesaistās zvērināts tiesu izpildītājs, daļa pienākumu nonāk arī uz darba devēja pleciem. Jāaprēķina ieturējumi no algas, tie jāpārskaita, jāseko līdzi saņemtajiem rīkojumiem, un kļūdas vai prasību neizpildīšana var radīt nepatīkamas sekas arī pašam uzņēmumam.
Tieši par šādu situāciju LA.LV vērsās kāds darba devējs, kurš neslēpj sarūgtinājumu, kāpēc viņam un viņa grāmatvedei jātērē savs darba laiks, risinot jautājumus par darbinieku parādiem?
Uzņēmējs nodarbojas ar mežizstrādi un stāsta, ka darbiniekus atrast jau tā esot grūti. Patlaban četriem viņa darbiniekiem esot parādi, kuru dēļ uzņēmumam jāveic ieturējumi no viņu darba samaksas.
“Kāpēc darba devējs ir kļuvis par tiesu izpildītāju ķīlnieku? Kāpēc man kā darba devējam ir jāvelta savs un grāmatvedes darbs, lai cīnītos ar darbinieku parādiem?” viņš vaicā.
Darba devējs norāda, ka situācija kļūst vēl sarežģītāka, ja vienam darbiniekam ir vairāki parādi. Tad jāiedziļinās, kā veicami ieturējumi un kā nauda sadalāma.
“Tas ir tiesu izpildītāju darbs, kas uzkrauts darba devējam. Tad lai dalās ar mums, nevis draud ar naudas sodu uzņēmumam,” viņš pauž.
Papildu izdevumus rada arī grāmatvedība. Uzņēmējs izmanto ārpakalpojuma grāmatvedību, un grāmatvede par papildu darbu vēloties arī papildu samaksu.
“Es esmu trešā persona. Lai tiek galā tiesu izpildītājs. Es ciešu, darbinieks apvainojas uz mani. Kāpēc man jāmaksā, jāskaita, jāietur no algas? Es negribu iedziļināties darbinieku parādos,” neizpratni pauž uzņēmējs.
Viņam radušās arī bažas par drošību. Laikā, kad regulāri tiek brīdināts par arvien izsmalcinātākiem krāpniecības mēģinājumiem, darba devējs vaicā – kā viņš var pārliecināties, ka saņemtā vēstule tiešām nākusi no zvērināta tiesu izpildītāja?
LA.LV ar uzņēmēja jautājumiem vērsās gan Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē, gan Tieslietu ministrijā.
Kāpēc tas jādara darba devējam?
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome LA.LV skaidro, ka darba devēja pienākums veikt ieturējumus no darbinieka darba samaksas izriet no Civilprocesa likuma.
Iemesls ir praktisks, tieši darba devējs aprēķina un izmaksā algu, tāpēc viņa rīcībā ir nepieciešamā informācija, lai noteiktu konkrētajā mēnesī ieturamo summu.
Savukārt zvērināts tiesu izpildītājs pieņem procesuālos lēmumus, nosaka piedziņas kārtību un apmēru, nosūta darba devējam rīkojumu un uzrauga tā izpildi.
Padomē norāda, ka tiesu izpildītājam nav pieejama visa informācija par darba samaksas aprēķinu, nodokļu ieturējumiem, atvaļinājumiem, slimības lapām un citiem darba attiecību datiem.
Ja šo pienākumu pilnībā pārņemtu tiesu izpildītājs, sistēma kļūtu vēl sarežģītāka. Darba devējam būtu jānodod informācija par algu tiesu izpildītājam, kurš aprēķinātu ieturējumu, un tikai pēc tam varētu notikt naudas sadale.
Tieslietu ministrija LA.LV sniedz līdzīgu skaidrojumu. Ministrija uzsver, ka tieši darba devēja rīcībā ir informācija par darbiniekam izmaksājamo algu un citi dati, kas nepieciešami korektam ieturējuma aprēķinam.
Turklāt tiesu izpildītājam ir tiesības kontrolēt, vai darba devējs ieturējumus aprēķinājis un veicis pareizi un savlaicīgi. Civilprocesa likums ļauj pieprasīt informāciju par parādnieka nodarbinātību, darba samaksu un tai pielīdzinātajiem maksājumiem.
Bet kurš maksā par darba devēja papildu darbu?
Tieši šis ir viens no jautājumiem, kas uzņēmēju satrauc visvairāk – viņam jāizmanto savi resursi un jāapmaksā grāmatveža darbs, lai izpildītu pienākumu, kas radies cita cilvēka parādu dēļ.
No abu institūciju sniegtajām atbildēm izriet, ka pašreizējā sistēmā šis pienākums ir daļa no darba devējam likumā noteiktās kārtības. Atsevišķa atlīdzība darba devējam par ieturējumu aprēķināšanu un veikšanu institūciju sniegtajās atbildēs nav minēta.
Vienlaikus Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome norāda, ka sūdzības no darba devējiem par administratīvo slogu saņemot ļoti reti.
Kopš 2024. gada 1. oktobra spēkā ir arī vienkāršota ieturējumu veikšanas kārtība, kuras mērķis ir mazināt darba devēju administratīvo slogu.
Tieslietu ministrija norāda, ka Latvijas Darba devēju konfederācija izmaiņas vērtējusi pozitīvi. Par būtisku ieguvumu uzskatīta vienkāršāka un vienveidīgāka ieturējumu aprēķināšanas kārtība.
Kā zināt, ka vēstuli nav atsūtījis krāpnieks?
Uzņēmēja bažas par iespējamu krāpniecību ir iespējams pārbaudīt samērā vienkārši.
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome skaidro, ka visi Latvijā praktizējošie zvērinātie tiesu izpildītāji ir atrodami padomes oficiālajā tīmekļvietnē. Tur iespējams pārbaudīt gan konkrētā tiesu izpildītāja vārdu, gan viņa biroja oficiālo kontaktinformāciju.
Darba devējam jāpievērš uzmanība arī tam, kā dokuments saņemts. Rīkojumu iespējams nosūtīt uz oficiālo e-adresi, bet citos gadījumos pa e-pastu kā ar drošu elektronisko parakstu parakstītu dokumentu. Ja elektroniskās saziņas iespēju nav, dokumentu var nosūtīt pa pastu.
Rīkojumā jābūt norādītam arī izpildu lietas numuram un skaidri formulētam tam, kas darba devējam jādara.
Ja rodas kaut mazākās šaubas, padome iesaka neizmantot aizdomīgajā vēstulē norādītos kontaktus, bet pašam atrast konkrētā tiesu izpildītāja biroja kontaktinformāciju oficiālajā vietnē un sazināties ar to.
Savukārt, ja ir aizdomas par dokumenta viltošanu vai krāpniecību, jāvēršas Valsts policijā. Padome gan norāda, ka tiesu izpildītāju dokumentu viltošanas gadījumi praksē esot ļoti reti.
Tieslietu ministrija tikmēr sola turpināt vērtēt pašreizējās sistēmas darbību. Ja tiks secināts, ka ieturējumu aprēķināšanas kārtību nepieciešams vēl vairāk vienkāršot, ministrija iespējamos risinājumus vērtēs sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām.
