Siliņa iet pret tautas balsi un atklāj, ko domā par Mieriņas “parakstu izmēģinājumu” Trampam 0
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) respektē Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) personīgo lēmumu parakstīt vēstuli Nobela prēmijas komitejai, rosinot 2025. gada Miera prēmiju piešķirt ASV prezidentam Donaldam Trampam, to aģentūrai LETA apliecināja premjere.
Mieriņa premjeri par šo lēmumu esot informējusi vakar. “Es respektēju šo viņas personīgo lēmumu,” norādīja Siliņa.
Jau vēstīts, ka Mieriņa parakstījusi vēstuli Nobela prēmijas komitejai, rosinot 2025. gada Miera prēmiju piešķirt Trampam, vēsta izdevums “Ir”.
“Ir” norāda, ka Mieriņa parakstījusi Izraēlas un ASV parlamentu vadītāju iniciētu vēstuli Nobela komitejai, kurā tiek aicināts piešķirt Miera prēmiju Trampam. Lai gan sākotnēji Mieriņa apgalvojusi, ka paraksts bija tikai “izmēģinājums” un jautājums vēl jāizrunā ar Latvijas ārpolitikas veidotājiem, vēlāk viņa apstiprinājusi, ka parakstītā vēstule jau nosūtīta Izraēlai.
Lēmums nav pilnībā saskaņots ar premjerministri, un Mieriņa atzinusi, ka arī ārlietu ministre pret to izturas kritiski, atzīmē izdevums, pēc kura vēstītā vēsta, ka vēstulē Tramps slavēts kā “miera čempions”, uzskaitot vairākus viņa administrācijas starptautiskos panākumus.
Parakstīšana notikusi laikā, kad Trampa paziņojumi par iespējamu Grenlandes aneksiju ir saasinājuši transatlantisko spriedzi. Mieriņa Trampa rīcību aizstāv, uzsverot viņa ieguldījumu Izraēlas un Eiropas drošībā, kā arī Ukrainas spēju aizstāvēt sevi. Grenlandes jautājumā viņa domā, ka runa ir par Arktikas drošību, nevis teritoriālām ambīcijām.
Vēlāk intervijā LTV Mieriņa klāstīja, ka jautājumu par atbalsta vēstules parakstīšanu Nobela prēmijas komitejai pirms paraksta uzlikšanas pārrunājusi tikai ar opozīcijas deputāti, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (NA), kā arī ZZS frakcijas iekšienē. Šodien par paraksta uzlikšanu viņa informējusi arī Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) un Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, kuri esot apliecinājuši, ka respektējot Mieriņas viedokli.
Mieriņa uzskata, ka paraksta likšana uz atbalsta vēstules ir pamatota, jo “ASV ir Latvijas stratēģiskais partneris”. Šajā jautājumā valsts ārpolitika esot vienota, tāpēc viņa uzskatījusi, ka ir jāatsaucas ASV parlamenta vadītāja lūgumam, un līdzparakstījusi vēstuli Nobela komitejai. Viedokļu saskaņošanu ar stratēģiskajiem partneriem Eiropā Mieriņa nepieminēja. Viņai esot zināms, ka šāda vēstule esot sūtīta arī Igaunijas un Ukrainas parlamentu vadītājiem, bet viņa nezinot, vai tā tiks parakstīta.
Mieriņa nesniedza tiešu atbildi, kā vērtē Trampa retoriku iegūt kontroli Dānijas autonomajā teritorijā Grenlandē un vai tos var novērtēt kā miera centienus, vien uzstājot, ka Tramps domājot par drošību.
Ar šo vēstuli ejam uz deeskalāciju, izteicās ZZS politiķe, spriežot, ka viņas rīcība situāciju varot padarīt “mums draudzīgāku”.
Savukārt 14. Saeimā nepārstāvētās partijas “Saskaņa” valdes priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs aģentūrai LETA pauda kritiku, ka trīs institūcijas, kas pilnvarotas īstenot valsts ārpolitiku – Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētāja un Ārlietu ministrija – īsti nevarot formulēt Latvijas pozīciju šajā ģeopolitisko izaicinājumu laikā.
Viņš pauž, ka Mieriņas atbalsta vēstule Trampa izvirzīšanai Nobela Miera prēmijai demonstrējot viņas lielu pašpārliecinātību un vienlaikus rādot, ka tai neesot nekāda pamata.
Urbanoviča ieskatā, neesot šaubu, ka šis nepaslīdēja garām “mūsu tuvākajiem kaimiņiem un uzticamākajiem atbalstītājiem Ziemeļvalstīs”. “Ko par to lai domā Dānija, kas 1991. gadā bija no pirmajām Latvijas neatkarības atzinējām? Vai tā izpaužas mūsu solidaritāte apstākļos, kad pret dāņiem tiek vērsts rupjš spiediens? Un vai mūsu Eiropas partneri kādreiz sāpīgi nepieminēs Latvijas svārstības?” vaicā politiķis.
Ziņots arī, ka Tramps nesenā vēstulē Norvēģijas premjerministram Jūnasam Gāram Stērem demonstrējis aizvainojumu par nesaņemto Miera prēmiju.
Tramps vēstulē rakstījis, ka pēc tam, kad viņš nav saņēmis balvu, vairs nejūt nepieciešamību domāt “tikai par mieru”. “Ņemot vērā, ka jūsu valsts nolēma nepiešķirt man Nobela Miera prēmiju par to, ka esmu apturējis astoņus karus plus, es vairs nejūtos spiests domāt tikai par mieru,” klāstījis Tramps, piebilstot, ka tagad viņš var “domāt par to, kas ir labs un pareizs” ASV.
Stēre laikrakstu VG informējis, ka šī vēstule ir “atbilde uz manu un Somijas prezidenta Aleksandra Stuba vārdā iepriekš pausto īso vēstījumu prezidentam Trampam”.
Tramps pēdējās nedēļās ir pastiprinājis savu retoriku pret Grenlandi, sakot arī, ka ASV pārņems kontroli “vienā vai citā veidā”. Nedēļas nogalē viņš sociālajos medijos paziņoja: “Tagad ir pienācis laiks, un tas tiks izdarīts!!!”
Rakstiskā komentārā ziņu aģentūrai AFP Stēre uzsvēra, ka Nobela Miera prēmiju nepiešķir Norvēģijas valdība.
Tramps bija izvērsis intensīvu kampaņu, lai iegūtu pagājušā gada Nobela Miera prēmiju par, kā viņš apgalvo, centieniem apturēt astoņus karus. Prēmiju tomēr saņēma Venecuēlas opozīcijas līdere Marija Korina Mačado.
Venecuēlas opozicionāre veltīja balvu Trampam un pasniedza ASV prezidentam savu prēmijas medaļu.
