Sirds ne vienmēr brīdina jeb kāpēc Latvijā mirstam pārāk agri? 0
Sirds un asinsvadu slimības bieži attīstās nemanāmi. Cilvēks var justies vesels līdz pat brīdim, kad notiek infarkts vai insults. Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm pie mums šī problēma ir īpaši skaudra.
Jaunākie pilnie Latvijas dati ir skarbi. 2024. gadā no asinsrites sistēmas slimībām Latvijā nomira 13 574 cilvēki. Tie bija 51,6% no visiem mirušajiem valstī. Citiem vārdiem sakot, vairāk nekā katrs otrais nāves gadījums bija saistīts ar asinsrites sistēmas slimībām.
Aiz šīs statistikas ir tūkstošiem ģimeņu un nereti arī cilvēki, kuriem infarkts vai insults pienāk laikā, kad vēl būtu jāstrādā, jāaudzina bērni un jādzīvo aktīva dzīve.
Īpaši jārunā par vīriešu veselību. Kopējais sirds un asinsvadu slimību mirstības rādītājs sievietēm ir augstāks, ko būtiski ietekmē arī sieviešu ilgākais mūžs. Taču Latvijas vīrieši kopumā mirst ievērojami jaunāki. 2024. gadā mirušo vīriešu vidējais vecums bija tikai 69,9 gadi, kamēr sievietēm 80,4 gadi.
Daļu šo nāves gadījumu mēs varētu novērst vai vismaz būtiski attālināt. Problēma ir tā, ka lielākie sirds ienaidnieki bieži nesāp.
Augsts asinsspiediens var nesāpēt gadiem.
Viens no būtiskākajiem infarkta un insulta riska faktoriem ir paaugstināts asinsspiediens jeb arteriālā hipertensija.
Cilvēks var gadiem staigāt ar asinsspiedienu 150, 160 vai pat 180 mmHg un teikt: “Bet es taču jūtos labi.”
Tieši tur slēpjas hipertensijas bīstamība.
Paaugstināts asinsspiediens var neradīt gandrīz nekādas sajūtas, bet ilgstoši tas bojā asinsvadus, sirdi, smadzenes un nieres. Sekas var būt miokarda infarkts, insults, sirds mazspēja, nieru mazspēja un citas nopietnas slimības.
Tāpēc asinsspiediens nav jāmēra tikai tad, kad sāp galva vai kļūst slikti. Katram pieaugušam cilvēkam būtu jāzina savs asinsspiediens.
Ja mājās tas atkārtoti ir paaugstināts (vairākos mērījumos nedēļas garumā asinsspiediens ir virs 120/70 mmHg), nevajadzētu gaidīt, kamēr parādīsies simptomi, bet konsultēties ar ģimenes ārstu.
“Ja sākšu dzert tabletes, uz tām uzsēdīšos”
Šis, iespējams, ir viens no izplatītākajiem mītiem, ko ārsti Latvijā dzird no pacientiem.
Cilvēks uzzina, ka viņam ir paaugstināts asinsspiediens, ārsts nozīmē terapiju, bet pacients saka: “Es vēl negribu sākt zāles. Ja sākšu, pēc tam tās būs jādzer visu mūžu.”
Te jānodala divas pilnīgi dažādas lietas.
Asinsspiediena zāles nerada atkarību.
Cilvēks tās lieto ilgstoši nevis tādēļ, ka organisms būtu “uzsēdies” uz tabletēm, bet tādēļ, ka pats augstais asinsspiediens visbiežāk ir hroniska slimība, kam nav viena konkrēta iemesla.
To var salīdzināt ar brillēm. Brilles nepadara redzi sliktāku un nerada atkarību. Tās koriģē problēmu, kamēr tās lietojam. Ar asinsspiediena zālēm princips ir līdzīgs.
Un te rodas vēl viena ļoti tipiska situācija. Pacients sāk lietot zāles, pēc dažām nedēļām izmēra asinsspiedienu un rezultāts ir 125/75. “Viss kārtībā, esmu vesels,” viņš nodomā un tabletes pārtrauc.
Taču normālais asinsspiediens ir tieši pierādījums tam, ka zāles darbojas.
Patvaļīgi pārtraucot ārstēšanu, asinsspiediens atkal paaugstinās un līdz ar to pieaug arī insulta un infarkta risks.
Holesterīns nesāp. Arī tad, ja tas ir ļoti augsts
Līdzīgs stāsts ir par holesterīnu.
Īpaši svarīgs ir ZBL jeb zema blīvuma lipoproteīnu holesterīns, ko ikdienā saucam par “slikto holesterīnu”.
Paaugstināts ZBL holesterīns veicina aterosklerozes attīstību. Vienkāršoti sakot, holesterīns gadiem uzkrājas artēriju sieniņās un veido aterosklerotiskas plātnītes.
Cilvēks šo procesu nejūt.
Var skriet, strādāt, ceļot un justies lieliski, kamēr kādā brīdī aterosklerotiskā plātnīte kļūst nestabila, plīst un izveidojas trombs. Trombam nosprostojot sirds artēriju, var rasties infarkts, bet smadzeņu artēriju insults.
Tāpēc frāze “man nekas nesāp” nav arguments, lai nekontrolētu holesterīnu.
Statīni ir vieni no zāļu grupa, no kuras pacienti nereti baidās.
Internetā par tiem iespējams atrast gandrīz jebko, sākot ar apgalvojumiem, ka tie “bojā aknas”, un beidzot ar aicinājumiem holesterīnu vispār neārstēt.
Taču statīni ir viena no visvairāk pētītajām medikamentu grupām kardioloģijā.
To uzdevums nav vienkārši panākt skaistāku ciparu laboratorijas analīzēs. ZBL holesterīna pazemināšanas mērķis ir samazināt infarkta, insulta un citu aterosklerozes komplikāciju risku.
Protams, tāpat kā jebkurām zālēm, arī statīniem var būt blakusparādības. Ja tādas rodas, tās nevajadzētu ignorēt, bet pārrunāt ar ārstu. Var mainīt preparātu, devu vai ārstēšanas taktiku.
Taču atteikties no nepieciešamas ārstēšanas tikai tāpēc, ka internetā izlasīts par iespējamu blakusparādību, var nozīmēt pieņemt daudz lielāku risku – agrīnu infarktu vai pēkšņu nāvi.
“Bet man holesterīns analīzēs ir normas robežās”
Arī šeit ir kāda būtiska nianse.
Laboratorijas izdrukā redzamā “norma” ne vienmēr ir konkrētā cilvēka vēlamais ZBL holesterīna līmenis.
Holesterīna mērķis ir atkarīgs no cilvēka kopējā sirds un asinsvadu slimību riska.
Jaunam, veselam cilvēkam bez riska faktoriem mērķis var būt viens, bet pacientam, kurš jau pārcietis infarktu vai insultu, kuram ir cukura diabēts, nieru slimība vai ļoti augsts kardiovaskulārais risks, nepieciešams ievērojami zemāks ZBL holesterīna līmenis.
Tāpēc nevajadzētu pašam interpretēt tikai laboratorijas references intervālu. Svarīgi kopā ar ārstu izvērtēt kopējo risku.
Nevajag gaidīt pirmo infarktu
Vēl viens bīstams priekšstats ir: “Man ir tikai 40 vai 50 gadu. Par sirdi sākšu domāt vēlāk.”
Ateroskleroze nesākas 65 gadu vecumā. Tā veidojas pakāpeniski daudzu gadu garumā.
Ja cilvēks smēķē, viņam ir paaugstināts asinsspiediens, augsts ZBL holesterīns, liekais svars, cukura diabēts un mazkustīgs dzīvesveids, risks pieaug vēl vairāk.
Turklāt riska faktori nesummējas tikai matemātiski, bet vairāku faktoru kombinācija var ievērojami palielināt kopējo sirds un asinsvadu slimību risku.
Tāpēc profilakse jāsāk tad, kad cilvēks vēl jūtas vesels.
Ko katrs var izdarīt jau šogad?
Nevajag sākt ar sarežģītiem izmeklējumiem.
Vispirms būtu jāzina savs asinsspiediens, ZBL holesterīns un glikozes līmenis asinīs. Jāizvērtē ķermeņa svars, smēķēšana, fiziskās aktivitātes un ģimenes anamnēze, noskaidrojot vai vecākiem, brāļiem vai māsām nav bijis agrīns infarkts vai insults.
Regulāras fiziskās aktivitātes, sabalansēts uzturs, pietiekams miegs, svara samazināšana liekā svara gadījumā un smēķēšanas pārtraukšana var būtiski palīdzēt.
Taču jāpasaka arī otra puse: veselīgs dzīvesveids un medikamenti nav savstarpēji konkurenti.
Ja cilvēkam ir ļoti augsts asinsspiediens vai augsts kardiovaskulārais risks, ar pastaigām un salātiem vien var nepietikt. Tāpat cilvēkam pēc infarkta nevajadzētu aizvietot statīnu ar uztura bagātinātāju tikai tādēļ, ka tas šķiet “dabiskāks”.
Mūsdienu medicīnas mērķis nav panākt, lai cilvēks lietotu pēc iespējas vairāk tablešu. Mērķis ir panākt, lai viņš pēc iespējas ilgāk nenonāktu slimnīcā ar infarktu vai insultu.
13 574 nāves gadījumi nav tikai statistika
2024. gadā Latvijā no asinsrites sistēmas slimībām nomira 13 574 cilvēki.
Tas ir vidēji aptuveni 37 cilvēki katru dienu.
Protams, ne visus šos nāves gadījumus iespējams novērst. Cilvēki noveco, un sirds un asinsvadu slimības ir cieši saistītas arī ar vecumu.
Tomēr mums ir ļoti daudz instrumentu, lai risku samazinātu, sākot no asinsspiediena kontroles un smēķēšanas atmešanas līdz holesterīna pazemināšanai un savlaicīgai medikamentozai terapijai.
Un varbūt svarīgākais, ko būtu nepieciešams mainīt, ir domāšana.
Zāļu lietošana nav vājuma pazīme. Asinsspiediena tabletes nerada atkarību. Statīni nav sods par augstu holesterīnu.
Tie ir līdzekļi, ar kuriem iespējams samazināt risku saslimt ar slimībām, kas Latvijā joprojām nogalina vairāk cilvēku nekā jebkura cita slimību grupa.
Daudz labāk ir 40 vai 50 gadu vecumā uzzināt savu asinsspiedienu un holesterīnu un nepieciešamības gadījumā tos ārstēt, nekā pirmo reizi par savu sirds un asinsvadu slimību risku uzzināt neatliekamās palīdzības nodaļā.
Sirdi vislabāk ārstēt vēl pirms tā ir saslimusi.
