Kamēr pārtikas cenas un rēķini “apēd” pusi algas, kādas vēl ciniskas runas par “cilvēkkapitālu” un “ataudzi”? Latviešu pacietības mērs ir pilns
0
Dzimstības rādītāji ir sensitīva tēma, kas aktualitāti nezaudē. Kamēr vieni uzskata, ka ģimenēm trūkst finansiālas drošības, stabilitātes un reāla valsts atbalsta, citi norāda – bērnu radīšana ir personiska izvēle, kuru nevar izskaidrot tikai ar pārtikas cenām, pabalstiem vai valdības politiku.
Kāda sociālā tīkla lietotāja, daloties ar publikācijām par jaundzimušo skaita samazināšanos un Latvijas iedzīvotāju ikmēneša tēriņiem, norāda, ka dzimstības problēmu nevar skatīt atrauti no cilvēku ikdienas dzīves.
Viņasprāt, ģimenēm nepieciešams ne tikai finansiāls atbalsts, bet arī sajūta, ka krīzes gadījumā cilvēks nepaliks viens ar bērnu un bez palīdzības.
“Kamēr spēlējamies ar jautājumu par sieviešu un bērnu drošību, kamēr neredzamais rūpju darbs mājās ir lielākoties uz vienas sievietes pleciem, kamēr pārtikas un mājokļa uzturēšanas izmaksas apēd pusi algas, kādas vēl ciniskas runas par ‘cilvēkkapitālu’ un ‘ataudzi’?” raksta diskusijas aizsācēja.
Viņa kritizē arī līdzšinējos politiskos risinājumus, uzskatot, ka neliels pabalstu palielinājums vai Goda ģimenes kartes darbības pagarināšana nevar atrisināt daudz dziļākas problēmas.
“Par šo rakstīju pirms gada, bet tikpat labi varētu jautāt tagad: vai esam pelnījuši savus 11 000 jaundzimušos?” viņa vaicā.
Diskusijā gan netrūkst arī pilnīgi pretēja viedokļa. Kāds komentētājs norāda, ka nevajadzētu visu skaidrot ar dzīves dārdzību. Viņaprāt, cilvēki bez bērniem nereti ievērojamu daļu ienākumu tērē izklaidēm, restorāniem, koncertiem un ceļojumiem, tādēļ bērnu neesamība ne vienmēr saistāma ar finansiālu nespēju.
“Tā ir izvēle – gribēt vai negribēt bērnus. Kas tiešām grib un var, tiek pie bērniem. Tie, kuri negrib, meklē attaisnojumus tam, kāpēc nevar,” teikts komentārā.
Ieraksta autore tam daļēji piekrīt, uzsverot, ka bērnu radīšanai patiešām jābūt izvēlei, nevis pienākumam. Taču, viņasprāt, valsts un sabiedrības uzdevums ir radīt vidi, kurā cilvēkiem, kuri bērnus vēlas, nav no šīs ieceres jāatsakās nedrošības vai dzīves apstākļu dēļ.
“Valsts un sabiedrība var radīt atbalstošu vidi un atbilstošus apstākļus, lai bērnus gribētu,” viņa raksta. Vai labāka dzīve automātiski nozīmē vairāk bērnu? Diskusijā izskan arī arguments, ka Latvijas dzīves līmenis vēsturiski ir ievērojami uzlabojies, taču dzimstība tik un tā samazinās.
“Kādam tie apstākļi ir gana labi, citam nekad nebūs pietiekami. Fakti ir tādi, ka dzīvojam tik labi kā nekad, bet dzimstība ir viszemākā,” raksta kāds komentētājs, apšaubot pieņēmumu, ka labāki materiālie apstākļi automātiski nozīmētu lielāku bērnu skaitu.
Cits diskusijas dalībnieks dalās personīgā pieredzē, norādot, ka lēmumu par bērnu skaitu ietekmējusi bērnībā piedzīvotā nabadzība, bezdarbs un nedrošība. Pēc viņa domām, cilvēki, kuri reiz piedzīvojuši smagus laikus, var būt piesardzīgāki, lemjot par lielas ģimenes veidošanu, jo apzinās, cik strauji dzīves apstākļi var mainīties.
Kāda trīs bērnu māte pauda viedokli, ka problēma neesot tikai valdības politikā un ka daļai sabiedrības trūkstot vēlmes uzņemties atbildību par ģimeni. Viņa pat izmantoja apzīmējumu “gļēva un tizla paaudze”, norādot uz, viņasprāt, pārmērīgu individuālismu un egoismu.
Šāds formulējums izraisīja pretreakciju. “Ar tādiem tekstiem kā ‘gļēva un tizla paaudze’ atbalstu un sapratni jūs tā dīvaini izrādāt,” atbildēja diskusijas aizsācēja, piebilstot, ka arī pati audzina trīs mazus bērnus.
Citā komentārā viņa uzsvēra, ka nevēlas cilvēkus kaunināt vai piespiest viņus radīt bērnus. “Man vienkārši nešķiet pareiza taktika kaunināt cilvēkus, lai piespiestu viņus radīt bērnus,” viņa raksta.
Diskusija turpinājās arī par atbildību, individuālismu un sabiedrības vērtībām. Izskanēja arī tēzes par uzturlīdzekļu nemaksātājiem, ēnu ekonomiku un nodokļu nemaksāšanu kā problēmām, kas netieši ietekmē ģimeņu drošību un valsts spēju sniegt atbalstu.
Sociālo tīklu diskusija uzskatāmi parāda, cik atšķirīgi cilvēki raugās uz Latvijas demogrāfijas problēmām. Vieniem galvenie šķēršļi ir mājokļa un pārtikas izmaksas, nepietiekams valsts atbalsts, nedrošība un grūtības savienot darbu ar bērnu audzināšanu. Citi uzskata, ka materiālie apstākļi mūsdienās ir labāki nekā iepriekšējām paaudzēm un dzimstības krituma cēloņi vairāk meklējami sabiedrības vērtību, prioritāšu un dzīvesveida maiņā.
Taču vienā jautājumā diskusijas dalībnieki vismaz daļēji satiekas – bērnu radīšanu nevar reducēt uz vienu pabalstu, vienu cenu veikalā vai vienu politisku lēmumu. Aiz katra lēmuma par ģimeni ir gan nauda, gan attiecības, gan drošības sajūta, gan personiska pieredze un priekšstats par nākotni.
2026. gada pirmajos sešos mēnešos Latvijā reģistrēti tikai 5547 jaundzimušie — par 262 bērniem jeb 4,5% mazāk nekā 2025. gada pirmajā pusgadā.
Tajā pašā laikā reģistrēti 13 384 mirušie, tātad mirušo bijis par 7837 vairāk nekā dzimušo. Pirmajā pusgadā noslēgtas arī 3733 laulības — par 8,9% mazāk nekā gadu iepriekš. Jūnijā vien piedzimuši 958 bērni. No visiem pirmajā pusgadā reģistrētajiem jaundzimušajiem 2827 bija zēni un 2720 meitenes.
Šī gada sākumā Latvijā bija 1,845 miljoni iedzīvotāju, bet 1. jūlijā provizoriskais iedzīvotāju skaits bija jau 1,832 miljoni. Gada sākumā 14,8% iedzīvotāju bija bērni līdz 14 gadu vecumam, 62,8% — darbspējas vecumā no 15 līdz 64 gadiem, bet 22,4% bija 65 gadus veci vai vecāki. Latvijas iedzīvotāju vidējais vecums sasniedzis 43,7 gadus.
Ja ņem plašāku bērnu vecuma grupu, 2026. gada sākumā Latvijā dzīvoja 334 tūkstoši bērnu līdz 17 gadu vecumam, un tie veidoja 18,1% no visiem iedzīvotājiem. Gadu iepriekš tādu bija aptuveni 344 tūkstoši.
Kādi pabalsti pienākas vecākiem? Bērna piedzimšanas pabalsts ir 600 eiro vienreizēji. Savukārt bērna kopšanas pabalsts līdz bērna pusotra gada vecumam ir 298 eiro mēnesī.
Par bērniem vecumā no pusotra līdz diviem gadiem noteiktos gadījumos tiek maksāts 42,69 eiro mēnesī. Šis pabalsts attiecas uz bērniem, kuri dzimuši līdz 2026. gada 2. novembrim ieskaitot.
Ģimenes valsts pabalsts par vienu bērnu ir 25 eiro mēnesī. Par diviem bērniem ģimene kopā saņem 100 eiro mēnesī, par trim bērniem – 225 eiro mēnesī, bet par četriem un vairāk bērniem pabalsts ir 100 eiro mēnesī par katru bērnu.
Ja ģimenē aug bērns ar invaliditāti, papildus var saņemt 160 eiro mēnesī. Savukārt, ja bērnam ar invaliditāti nepieciešama īpaša kopšana, bērna kopšanas pabalsts ir 413,43 eiro mēnesī.
600 eiro bērna piedzimšanas pabalsts ir būtisks 2026. gada jaunums — līdz 2025. gada beigām tas bija 421,17 eiro.
Arī bērna kopšanas pabalsts palielināts no 171 līdz 298 eiro mēnesī. Šīm izmaiņām un citam ģimeņu atbalstam valsts budžetā tika paredzēts papildu finansējums.
Ģimenes valsts pabalstu sāk maksāt, kad bērnam aprit viens gads, un parasti maksā līdz 16 gadu vecumam. No 2026. gada to var turpināt saņemt līdz bērna 20 gadu vecumam arī tad, ja jaunietis studē augstskolā vai koledžā pilna laika klātienē un nav precējies.
Strādājošajiem vecākiem ir vēl divi daudz lielāki pabalsti
Maternitātes pabalsts nav fiksēta summa — tas atkarīgs no sievietes iepriekšējās sociāli apdrošinātās algas. To aprēķina 80% apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Parasti to maksā par 112 kalendārajām dienām, bet noteiktos gadījumos periods var sasniegt 140 dienas.
Arī paternitātes pabalsts ir 80% no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas un tiek maksāts par 10 darba dienām. Kopš 2026. gada, ja vienās dzemdībās piedzimst divi vai vairāki bērni un darba devējs piešķir attiecīgu atvaļinājumu, pabalstu var izmaksāt par 10 darba dienām par katru bērnu.
Ļoti nozīmīgs ir vecāku pabalsts. Vecāki var izvēlēties kopējo pabalsta saņemšanas periodu — 13 vai 19 mēnešus. Izvēloties 13 mēnešu periodu, pabalstu aprēķina 60% apmērā no vidējās sociālo iemaksu algas, bet 19 mēnešu variantā — 43,75%. Katram vecākam paredzēti arī divi nenododami mēneši, kurus otram vecākam atdot nevar.
Turklāt 2026. gadā vecāks, kurš turpina strādāt un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, var saņemt 75% no piešķirtā vecāku pabalsta pamatdaļas. Savukārt savu divu mēnešu nenododamo daļu var saņemt tikai tad, ja vecāks atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas dēļ negūst pašnodarbinātā ienākumus.
Svarīgi arī tas, ka pašvaldībām ir savi papildu pabalsti — bērna piedzimšanas pabalsti, ēdināšanas atbalsts, mājokļa pabalsti, daudzbērnu ģimeņu atlaides u.c. To apmērs dažādās pašvaldībās atšķiras, tāpēc tie nav ietverti iepriekš minētajos valsts pabalstos.
Vai tev ir jautājums par demogrāfiju? Vai par pabalstiem ģimenēm? Raksti man uz [email protected]. Noskaidrosim kopā!
