“Celtniecība vienmēr ir bijis aplokšņu algu spogulis!” Mairis 30 gadus strādā celtniecībā un atklāj, kur Latvijā ir vislielākā ēnu ekonomika
0
Aplokšņu algas, jauniešu nodarbinātība, nesakārtotā nodokļu sistēma – mūsu ekonomikā ir daudz robu. Šīs visas tēmas kopā “savelk” Mairis, kurš visu dzīvi strādā celtniecības nozarē. Lūk, viņa pārdomas.
“Darbojos celtniecībā, nu jau 30 gadus. Celtniecība vienmēr ir bijusi ekonomikas un aplokšņu algu spogulis. Vislabākais periods ar aplokšņu mazināšanu celtniecībā bija brīdis, kad varēja darboties maksājot mikrouzņēmumu nodokli no 9 līdz 15 procentiem. Tajā periodā ļoti daudzi celtnieki darbojās visnotaļ oficiāli un arī pasūtītāji bija gatavi piemaksāt MUN. Man pašam ir SIA, kur pamatā darbojos viens, bet izņēmumu gadījumos, kad ir lielāki projekti, paņemu kādu darbā.
Juridiski strādāju sezonā, ziemas mēnešos bezalgas atvaļinājums un privātie projekti.
Manuprāt, vislielākais murgs ir Kariņa minimālā alga 500 eiro uz rokas, kuru pieņēma C19 laikā. Ļoti daudz mazo uzņēmēju varētu piesaistīt studentus, skolniekus uz nepilnām slodzēm, maksājot par nostrādāto laiku, nevis minimāli noteikto. Zinu, ka ļoti daudz paziņas tieši šī iemesla dēļ atturas pieņemt kādu darbā.
Pirms pāris gadiem pieteicos NVA skolnieku nodarbinātības programmā, sapratu, ka nekad vairs to nedarīšu, jo:
1) skolnieka darba laiks 6 stundas
2) man visu laiku jābūt klāt
3) jāmaksā minimālā alga ko nosaka Kariņa likums
Rezultātā nekvalificēts darbinieks par ļoti augstu stundas likmi, jo summai jābūt minimālās algas līmenī neskatoties uz stundu skaitu. No pieredzes varu teikt, ka lielākā skaidras naudas aprite un nodokļu nemaksāšana ir Rīgā un tās apkaimē,” pārdomās dalās Mairis.
Spriedze darba tirgū nemazinās un, iespējams, šo, iespējams, citu iemeslu dēļ daudzi cilvēki apsver darba maiņu un vēlas pārbaudīt, vai otrā pusē zāle ir zaļāka.
Latvijas darba tirgū pieaug spriedze starp darbinieku gaidām un realitāti – 31% strādājošo šobrīd aktīvi meklē darbu, bet vēl 41% regulāri seko jauniem darba piedāvājumiem. Kopumā 72% strādājošo ir atvērti darba maiņai, liecina jaunākie interneta personāla atlases uzņēmuma “Alma Career Latvia” aptaujas dati.
Baltijas valstu salīdzinājumā visdinamiskākā situācija ir Igaunijā – 43% strādājošo aktīvi meklē citu darbu, bet vēl 46% regulāri seko jauniem darba piedāvājumiem. Savukārt Lietuvā – 24% aktīvi meklē jaunu darbu, bet 47% izskata citus piedāvājumus. Tas apliecina, ka konkurence par kvalificētiem speciālistiem Baltijā saglabājas augsta.
Atalgojuma pieaugums nav mazinājis darbinieku neapmierinātību un darba maiņas apsvēršanu. 2025. gadā algu kāpumu saņēmuši 30% strādājošo, bet divas trešdaļas jeb 64% uzskata, ka viņu darbs netiek adekvāti novērtēts. Darbinieku gaidas pārsniedz realitāti – visbiežāk par apmierinošu algu pieaugumu tiek uzskatīti 20-30%.
Karjeras izaugsme 2025. gadā saglabājusies ierobežota. Paaugstinājumu saņēmuši vien 8% strādājošo, savukārt 37% piešķirti papildu pienākumi esošā amata ietvaros. Vairāk nekā pusei jeb 55% amats un darba pienākumi nav mainījušies. Tas nozīmē, ka daudzos gadījumos pieaug atbildība, bet ne amats vai atalgojums, kas ilgtermiņā var palielināt neapmierinātību, izdegšanas risku un vēlmi meklēt jaunas darba iespējas.
Neapmierinātība ar atalgojumu joprojām ir galvenais darba maiņas iemesls – to norāda 60% strādājošo Latvijā. Otrs būtisks faktors ir karjeras izaugsmes iespēju trūkums, ko minēja 30%, bet trešais biežāk norādītais iemesls ir darba slodze – 27%. Vienlaikus arvien lielāku nozīmi iegūst arī vadības kvalitāte un jēgpilns darba saturs.
“Lai mazinātu darbinieku mainību un noturētu talantus, uzņēmumiem būtu jāfokusējas uz konkurētspējīgu atalgojuma politiku, caurspīdīgu karjeras attīstības modeli un regulāru dialogu ar darbiniekiem par viņu profesionālajiem mērķiem. Aizvien lielāku nozīmi iegūst arī vadības kompetence un darba satura jēgpilnums – darbinieki vēlas ne tikai konkurētspējīgu atalgojumu, bet arī skaidru attīstības perspektīvu un iesaisti lēmumu pieņemšanā,” komentē “Alma Career Latvia” mārketinga un komunikācijas vadītāja Krista Roziņa.
Darba ņēmēju aptauja norisinājās interneta vidē 2026. gada janvārī. Kopumā aptaujājot 2 623 respondentus no visas Baltijas – Latvijā 606, Lietuvā 720, bet Igaunijā 1 297 darba ņēmējus. Aptaujas mērķis bija noskaidrot aizvadītā gada situāciju, darba ņēmēju karjeras plānus, apmierinātību ar savu esošo darba devēju.
