Smadzenes vārījās, galvas uzsprāga: Vezuva izvirduma sekas 0
Traģiskais Vezuva izvirdums, kurš mūsu ēras 79. gadā nopostīja Pompejus un Herkulānu, nonāvējot tūkstošiem romiešu, turpina intriģēt daudzu valstu pētniekus. Itāļu zinātnieki nesenā pētījumā secinājuši, ka vulkāna radītais karstums bijis tik liels, ka cilvēku smadzenes uzkarsušas līdz tādai pakāpei, ka uzsprāguši galvaskausi.
Aprēķini liecina, ka Vezuva radītais karstums 500 reizes pārsniedzis uz Hirosimu nomestās atombumbas ietekmi. Līdz šim tika uzskatīts, ka Pompeju un Herkulānas iedzīvotājus nosmacēja vulkāniskās gāzes, pelni un akmeņi, kuri izvirduma kulminācijā pārvietojās ar 700 kilometru stundā ātrumu un sasniedza 800 Celsija grādu temperatūru.
Jau iepriekšējos pētījumos zinātnieki noteikuši šo pilsētu iedzīvotāju diētas īpatnības un slimības, no kurām tie cietuši, taču ilgu laiku tika uzskatīts, – bojāejas galvenais cēlonis bijušas indīgās gāzes un pelni. Taču nesens itāliešu zinātnieku pētījums ļauj nelaimīgo romiešu bojāeju atveidot pilnīgi precīzi, un tā ir vēl šausminošāka nekā domāts agrāk.
Pētnieku grupa Neapoles universitātes biologa Pjērpaolo Petrones vadībā atklāja, ka uz lielākās daļas skeletu atrodamas neidentificēta melni sarkana minerāla atliekas. Tā dēvētajos ostas dokos atrasti 140 skeleti ar šādām iezīmēm, un pētnieki secināja, ka tās ir milzīgam karstumam pakļautas asins sastāvā esošās dzelzs pēdas.
Rūpīga skeletu, tajā skaitā galvaskausu, izpēte, atklājusi, ka galvaskausi nomelnējuši ne tikai no ārpuses, bet arī iekšēji, turklāt tajos atrasti sprādzienveida bojājumi, kas liecina – augstā temperatūra smadzenes uzkarsējusi līdz vārīšanās līmenim, un galvaskausi gluži vienkārši nav izturējuši iekšējo spiedienu.
