Šo “pacientu” vairs nevar glābt: Krievija beidzot atzinusi neizbēgamo 0
Maskava beidzot atzinusi, ka pat anomāli augstās naftas cenas, ko izraisījusi krīze Persijas līcī, nespēj glābt Krievijas ekonomiku, kas saskārusies ar bezprecedenta izaicinājumiem, ko izraisījuši četri kara gadi Ukrainā.
Skarbā prognoze izriet no Krievijas Finanšu ministrijas budžeta izpildes provizoriskā novērtējuma, ziņo Prozoro, atsaucoties uz mediju NV.
Eksperti bija spiesti konstatēt, ka, neskatoties uz valūtas ieņēmumu pieaugumu, budžeta deficīts 2026. gada pirmajos mēnešos jau pārsniedzis 90% no gada plāna, bet izdevumi karam un militāri rūpnieciskajam kompleksam “apēd” ienākumus ātrāk, nekā tie ienāk.
“Tas kopumā norāda uz augstu tā sauktās ‘holandiešu slimības’ risku, kad ieguvumi no labvēlīgas ekonomiskās situācijas, tostarp valūtas stiprināšanās efekts, koncentrējas šaurā izejvielu nozaru lokā un praktiski neizplatās uz pārējo ekonomiku,” eksperti esot brīdinājuši.
Tikmēr ziņu aģentūra LETA jau vēstīja, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pēc ASV un Irānas pamiera vienošanās mudinājis atjaunot sankcijas Krievijas naftai. “Tagad Tuvajos Austrumos un Persijas līcī sākas pamiers. Un es sagaidu, ka tiks pilnībā atjaunotas sankcijas pret Krievijas naftu, kā tas bija iepriekš,” paziņojis Zelenskis.
Lai risinātu Tuvo Austrumu kara izraisīto energoresursu izmaksu pieaugumu, ASV pagājušajā mēnesī uz laiku atcēla sankcijas pret tās Krievijas naftas un naftas produktu pārdošanu, kas tiek transportēta ar tankkuģiem. ASV atkāpe ļāva valstīm līdz 11. aprīlim pirkt Krievijas naftu, kas jau atradās jūrā.
Kremlis atzinīgi novērtēja šo lēmumu, mudinot Savienotās Valstis iet tālāk, bet Kijiva un tās sabiedrotie brīdināja, ka šis solis varētu palīdzēt Maskavai finansēt karu pret Ukrainu.
Sankcijas pret Krievijas naftas tirdzniecību tika ieviestas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Zelenskis atklāja, ka Ukrainas partneri ir lūguši Kijivu pārtraukt triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām un citiem objektiem, ņemot vērā cenu kāpumu saistībā ar karu Irānā. “Es neteikšu, kas mums to lūdza. Bet partneri lūdza – tas ir fakts. Viņi lūdza dažādos līmeņos, sākot ar politisko un beidzot ar militāro vadību,” norādīja Zelenskis.
