Putina apetīte tikai pieaug: atklāti jauni Kremļa teritoriālie plāni Ukrainā 0
Krievija joprojām saglabā plašus teritoriālos plānus Ukrainā, un tie sniedzas daudz tālāk par līdz šim publiski izskanējušajām prasībām. Par to liecina ASV Kara pētniecības institūta (ISW) jaunākais ziņojums, kurā analizēti agresorvalsts mērķi un reālās iespējas tos īstenot, vēsta ārvalstu mediji.
Analītiķi atsaucas uz Ukrainas prezidenta biroja vadītāja vietnieka, pulkveža Pavlo Palisas teikto, ka Krievijas armijai ir ambiciozi plāni arī turpmākajiem gadiem. Tomēr līdz šim nav izveidojušies priekšnoteikumi būtiskām izmaiņām frontē, un Krievijai trūkst resursu, lai šos mērķus īstenotu.
Saskaņā ar Palisas teikto, 2026. gadā Krievija plāno koncentrēties uz pilnīgu Doņeckas apgabala ieņemšanu, kā arī pastiprināt aktivitātes Dņipropetrovskas un Zaporižjas apgabalu pierobežā. Vienlaikus Kremļa plāni ietver arī tā saukto buferzonu izveidi vairākos Ukrainas reģionos.
Krievijas plāni izveidot buferzonas
Tiek minēts, ka Krievija vēlas izveidot buferzonu gar ziemeļu robežu Harkivas, Sumu un Čerņihivas apgabalos, kā arī radīt apstākļus pilnīgai Zaporižjas un Hersonas apgabalu okupācijai. Ilgtermiņā tiek apsvērta arī Mikolajivas un Odesas apgabalu ieņemšana. Turklāt pirmo reizi izskanējis plāns par buferzonas izveidi arī Ukrainas dienvidrietumos, Vinnicas apgabalā, izmantojot Piedņestras teritoriju.
Tomēr Kara izpētes institūts uzsver, ka Krievijai šobrīd nepietiek uzbrukuma spēju, lai realizētu kādu no šiem mērķiem. “2026. gada aprīlī Krievijas spēki nav spējuši izpildīt nevienu no izvirzītajiem operatīvajiem mērķiem un joprojām nav atjaunojuši operatīvo manevru kaujas laukā, kas būtu nepieciešams nozīmīgiem izrāvieniem un šo mērķu sasniegšanai”, norāda analītiķi.
Ziņojumā arī uzsvērts, ka šādi paziņojumi saskan ar iepriekšējiem vērtējumiem par Kremļa ilgtermiņa ambīcijām. Krievija regulāri runā par nepieciešamību izveidot buferzonas Ukrainas teritorijā, tādējādi radot pamatu turpmākām teritoriālām prasībām.
“Kremlis regulāri apgalvo, ka Maskavai ir nepieciešams izveidot buferzonu Ukrainas ziemeļos, signalizējot par plašākām teritoriālām prasībām un radot priekšnoteikumus, lai vēlāk pieprasītu no Kijivas atteikties no daļas vai pat visas šīs teritorijas,” teikts ziņojumā.
Analītiķi arī norāda, ka Krievijas amatpersonas atsaucas uz tā saukto Novorosijas koncepciju, ar kuru tiek pamatotas pretenzijas uz plašām Ukrainas teritorijām dienvidos un austrumos. Šajā retorikā nereti tiek minētas arī tādas pilsētas kā Harkiva un Odesa, kuras Kremļa pārstāvji iepriekš dēvējuši par Krievijas pilsētām.
Tāpat eksperti uzskata, ka runas par iespējamu buferzonu Vinicas apgabalā apliecina vēl plašākas ambīcijas, kas pārsniedz Donbasa robežas un liek apšaubīt Kremļa publiskos paziņojumus par iespējamu konflikta noregulējumu.
Vienlaikus militārie eksperti uzsver, ka šādu plānu īstenošana praksē būtu ļoti sarežģīta. Krievijas armijai trūkst nepieciešamo resursu, un jebkāda mēģinājuma gadījumā tas nozīmētu tiešu militāru sadursmi ar Ukrainas spēkiem.
