Foto. REUTERS/Juan Medina

Šogad Latvijā un Lietuvā prognozē IKP kritumu 15

“Swedbank” šogad Latvijā un Lietuvā prognozē iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu, liecina publiskotais bankas jaunākais ekonomikas apskats.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Auns – Minhene, Lauva – Parīze: kuru Eiropas pilsētu vajadzētu apmeklēt tavai zodiaka zīmei 4
Krievijas Federācijā beidzas padomju tehnikas krājumi. Putinam ir kāds neticams plāns 133
Kokteilis
FOTO. Daži no viņiem pat neprecēti! Šī gada 10 iekārojamākie Latvijas vīrieši MI skatījumā 52
Lasīt citas ziņas

“Swedbank” sagaida, ka Latvijas ekonomikā 2023.gadā būs kritums par 0,9%, kamēr oktobrī banka šajā gadā prognozēja izmaiņas ekonomikā 0% apmērā. Savukārt Latvijas ekonomikas pieauguma prognoze 2024.gadam samazināta no 2,9% līdz 2,6%.

Tajā pašā laikā “Swedbank” nav mainījusi Latvijas gada vidējās inflācijas prognozi šim gadam un nākamajam gadam – 2023.gadā banka Latvijā sagaida gada vidējo inflāciju 9% apmērā, bet 2024.gadā – 2,5% apmērā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lietuvas IKP pieauguma prognoze šim gadam samazināta no 0% līdz 0,3%, bet nākamajam gadam samazināta no 2,1% līdz 1,8%.

Tajā pašā laikā Lietuvā gada vidējās inflācijas prognoze šim gadam palielināta no 8,7% līdz 9,2%, bet 2024.gadam Lietuvā gada vidējā inflācija prognozēta samazināta no 2,3% līdz 2%.

Vienlaikus “Swedbank” saglabājusi Igaunijas IKP izmaiņu prognozi šim gadam 0% apmērā, kamēr 2024.gadam IKP pieauguma prognoze palielināta no 2,5% līdz 3%.

Igaunijā gada vidējās inflācijas prognoze šim gadam palielināta no 8,9% līdz 9,2%, bet 2024.gadam prognoze palielināta no 2% līdz 2,5%.

“Swedbank” informē, ka Latvijas ekonomika 2022.gada nogalē, visticamāk, ieslīdēja mērenā recesijā. Trešajā ceturksnī kritums ražojošajās nozarēs noveda pie IKP samazināšanās. Pieprasījuma vājināšanās ietekmē ir sarucis jauno pasūtījumu apjoms apstrādes rūpniecībā, un dati rāda, ka preču eksporta izaugsme gada nogalē zaudēja sparu.

Pakalpojumu nozarēm pērn ir sekmējies labāk, atzīst “Swedbank”. Pandēmijas ierobežojumu atcelšana ir veicinājusi pieprasījumu pēc ar atpūtu, izklaidi un ceļošanu saistītiem pakalpojumiem, it īpaši vasarā.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka mājsaimniecību patēriņš pat palielinājās trešajā ceturksnī. Tas ir izrādījies noturīgāks, nekā “Swedbank” prognozēja, un, visticamāk, savārga vien 2022.gada beigās, kad iedzīvotāji sāka saņemt apkures rēķinus.

“Swedbank” novērtējums rāda, ka pērn reālā neto alga (neto alga, kas koriģēta ar inflāciju) vidēji samazinājās par aptuveni 9%. Taču strādājošo skaita palielināšanās, valsts atbalsts un krāšanas paradumu pielāgošana ir palīdzējusi mazināt un novilcināt inflācijas nelabvēlīgo ietekmi uz pirktspēju un patēriņu. Kopējo patēriņu ir veicinājis arī iedzīvotāju skaita pieaugums līdz ar Ukrainas valstspiederīgo ierašanos Latvijā.

Reklāma
Reklāma

Ekonomikas kritums trešajā ceturksnī bija lielāks, nekā “Swedbank” prognozēja, tāpēc samazināta Latvijas IKP prognozi. Sagaidāms, ka pēc neizteiksmīgas 1,6% izaugsmes 2022.gadā, Latvijas ekonomika šogad saruks par 0,9%. Krituma pamatā būs mazāks mājsaimniecību patēriņš un vājāks eksports.

“Swedbank” prognozē, ka pēc vāja gada sākuma ekonomika, visticamāk, sāks atgūties vasarā, kad pamazām atsāks uzlaboties iedzīvotāju pirktspēja un situācija eksporta tirgos. Šī gada otrajā pusgadā gaidāms arī investīciju aktivitātes pieaugums. To veicinās ne tikai ieguldījumi valsts aizsardzības un enerģētiskās neatkarības stiprināšanā, bet arī Eiropas Savienības (ES) fondu ieplūšana ekonomikā.

Spēcīgāks pieprasījums gan valsts iekšienē, gan eksporta tirgos palīdzēs ekonomikai augt par aptuveni 2,6% 2024.gadā, prognozē “Swedbank”. Izaugsmi gan joprojām ierobežos salīdzinoši augstais cenu līmenis, augstās procentu likmes un lēnā izaugsme Eiropā kopā ar ārējās konkurētspējas izaicinājumiem.

“Swedbank” norāda, ka Baltijas valstīs, tai skaitā Latvijā, darbaspēka izmaksu kāpums jau ilgstoši ir bijis straujāks nekā virknē valstu, ar ko konkurējam. Enerģijas krīzes laikā sāpīgāk izjūtam elektroenerģijas cenu atšķirības starp valstīm. Līdz šim tas nav traucējis noturēt eksporta tirgus daļas, bet tas var mainīties, it īpaši laikā, kad globālās tirdzniecības apjomi aug lēni. Pēdējā laikā uzņēmumu vērtējums par savu spēju konkurēt ārvalstu tirgos ir pasliktinājies..

Divi spēcīgi šoki – pandēmija un Krievijas iebrukums Ukrainā – kopā ar ļoti atbalstošu fiskālo un monetāro politiku ir uzrāvuši inflāciju neierasti augstā līmenī teju visā pasaulē, informē “Swedbank”. Tomēr inflācijas kāpums, šķiet, beidzot sevi ir izsmēlis. Inflācija atkāpjas gan ASV, gan, šķietami, arī jau eiro zonā un Latvijā.

“Swedbank” prognozē strauju inflācijas mazināšanos šī gada laikā. Līdz šim inflāciju visvairāk apspiest ir palīdzējuši valdību pieņemtie mēri cenu šoka mazināšanai un energoresursu cenu atkāpšanās no rekordiem. Pēdējo mēnešu laikā dabasgāzes un elektroenerģijas cenas biržās ir būtiski mazinājušas, un tas pakāpeniski arvien vairāk būs redzams arī mājsaimniecību un uzņēmumu rēķinos. Energoresursu cenas gan joprojām ir augstas vēsturiskā salīdzinājumā, un to tālāka attīstība ir ļoti neskaidra.

Dzīves dārdzība kopā ar procentu likmju pieaugumu sāk nomākt pieprasījumu, un šī ietekme tikai pieaugs un ierobežos cenu kāpumu, skaidro “Swedbank”. Pēc bankas prognozēm, gada laikā gan ASV, gan eirozonā inflācija, visticamāk, jau tuvosies 2%. CSP dati rāda, ka Latvijā inflācija ir vien nedaudz atkāpusies no septembra augstajiem 22,2%, un decembrī tā joprojām bija 20,8%. “Swedbank” sagaida, ka šogad vidēji tā būs ap 9%, taču gada beigās jau ap 3%.

Lai gan ir labs pamats gaidīts strauju inflācijas mazināšanos, tas ir, būtisku cenu kāpuma sabremzēšanos, joprojām pastāv riski, ka tā neatgriezīsies un/vai nenostabilizēsies pie centrālo banku noteiktā 2% inflācijas mērķa, brīdina “Swedbank”.

Bankā skaidro, ka ne visi uzņēmumi ir paspējuši pārnest izmaksu, tai skaitā energoresursu izmaksu, sadārdzinājumu, uz savas preces vai pakalpojumu gala cenu. Daudzi to vēl plāno darīt, it īpaši, ja nejutīs būtisku pieprasījuma mazināšanos. Turklāt darbaspēka trūkums aizvien veicina darbaspēka izmaksu kāpumu.

Pēc “Swedbank” prognozēm Latvijā šogad gaidāms vien neliels bezdarba pieaugums gada pirmajā pusē. Ņemot vērā darba tirgus situāciju, algu kāpumu publiskajā sektorā un minimālās algas paaugstināšanu par 24%, “Swedbank” prognozē, ka vidējās algas kāpums šogad būs straujš, ap 8,5%. Arī citās valstīs darba tirgus būs gana spēcīgs un var motivēt straujāku algu kāpumu. Tas var ierobežot inflācijas atkāpšanos vairāk, nekā gaidīts.

Ķīnas atvēršanās palielinās šīs valsts pieprasījumu pēc dažādām izejvielām un energoresursiem, tai skaitā sašķidrinātās dabasgāzes. “Swedbank” ieskatā šī ietekme uz reģiona cenām var izrādīties būtiskāka, nekā tirgi šobrīd ir iecenojuši. Ir arī citi riski. Pastāv arī iespēja, ka inflācija mazinās straujāk, nekā prognozēts, it īpaši, ja turpinās globālo izejvielu un energoresursu cenu kritums un darba tirgus situācija pasliktinās.

Saskaņā ar “Swedbank” prognozi vairums pasaules centrālo banku, tai skaitā Eiropas Centrālā banka (ECB), turpinās paaugstināt savas procentu likmes šī gada pirmajā pusē. Tas tiks darīts ar mērķi vēl vairāk ierobežot pieprasījumu un tādējādi novērst inflācijas iesakņošanos. Procentu likmes uzkāps augstāk un saglabāsies šajā līmenī ilgāk, nekā “Swedbank” prognozēja oktobrī. Piemēram, ECB noguldījumu iespējas uz nakti likme pieaugs no šī brīža 2% līdz 3,25%.

Šobrīd tirgi sagaida, ka trīs mēnešu EURIBOR pietuvosies 3,5% šī gada laikā. Vājāks pieprasījums, stagnējoša ekonomika un pārliecība par noturīgu inflācijas mazināšanos liks monetārās politikas virzienam mainīties uz otru pusi. “Swedbank” prognozē, ka 2024.gadā ECB un virkne citu centrālo banku sāks mazināt procentu likmes un 2024.gada beigās ECB bāzes procentu likme būs ap 2%.

Lielākā daļa pasaules centrālo banku šobrīd vienlaicīgi paaugstina procentu likmes. Turklāt tas, vismaz līdz šim, tika darīts diezgan lieliem soļiem, lai atgūtu nokavēto. “Swedbank” ieskatā pastāv iespēja, ka sinhronā centrālo banku darbība var pārlieku daudz nomākt globālo pieprasījumu, pat apdraudot ekonomikas izaugsmes atgūšanos Rietumvalstīs 2024.gadā.

Ja inflācija izrādīsies noturīgāka, nekā rāda šī brīža prognozes, tad var sagaidīt, ka centrālās bankas paaugstinās procentu likmes vēl vairāk, norāda “Swedbank”. Tas var padziļināt un paildzināt ekonomikas lejupslīdi. Savukārt Ķīnas ekonomikas atvēršanās var sniegt daudz būtiskāku devumu pasaules ekonomikai un veicināt straujāku ārējās tirdzniecības pieaugumu, nekā šobrīd tiek lēsts. Tai pat laikā Ķīnas ekonomikas atvēršanās var uzjundīt otru inflācijas vilni, it īpaši, ja tās pieprasījums atgūstas ļoti strauji.

Ģeopolitiskā situācija pasaulē saglabāsies nemierīga. Tādu risku piepildīšanās, kā nelabvēlīgāka kara attīstība Ukrainā, Ķīnas-Taivānas konflikts var pasliktināt ekonomikas attīstības tendences visā pasaulē, piebilst “Swedbank”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.