Olafs Zvejnieks. “Priekšā sarežģīts gads. Esam aizmirsuši, kā tas ir – dzīvot sarūkošas ekonomikas apstākļos” 59
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas iekšzemes kopprodukts šogad pieaugs par grūti saskatāmajiem 1,6%, bet nākamgad ieslīdēs negatīvajā zonā, nokrītot līdz -0,6%, liecina jaunākās makroekonomiskās prognozes, balstoties uz kurām, tiek veidots 2023. gada budžets.
Tas nebūt nav patīkami, jo esam jau gandrīz aizmirsuši, kā tas ir – dzīvot sarūkošas ekonomikas apstākļos. Kopš pēdējās šādas epizodes Latvijas ekonomikā pagājis jau ducis gadu. Savukārt gada vidējā inflācija šogad būs 17,3%, bet nākamgad tiek prognozēta tās samazināšanās divas reizes – līdz 8,5%.
Valdība uzskata, ka pie kaut cik manāmas IKP izaugsmes Latvijas ekonomika atgriezīsies tikai 2024. un 2025. gadā, IKP pieaugumam šajos gados sasniedzot diezgan vārgulīgos 3%, kamēr patēriņa cenu pieaugums, proti, inflācija, līdz 2025. gadam stabilizēsies vēlamajā 2% līmenī.
Saucot visus šos skaitļus, būtu gan uzreiz jāapzinās, ka ekonomiskā situācija ir ļoti neskaidra un eksperti nebūt nav vienprātīgi, ka notiks tieši šādi. Pesimistiskākie banku analītiķi uzskata, ka var notikt IKP samazināšanās nevis 0,6%, bet gan 1,5% apmērā – to lielā mērā noteiks tas, cik smags būs ekonomikas kritiens pirmajā pusgadā un cik lielā mērā tā spēs atgūties otrajā.
Savukārt lielākie optimisti – Ekonomikas ministrija – uzskata, ka gada mērogā Latvijas ekonomikai var izdoties zobiem un nagiem iekrampēties pozitīvas izaugsmes zonā, uzrādot 0,1% izaugsmi. Apmēram tikpat ticamas ir inflācijas prognozes, kur valdības prognozētie 8,5% var sasniegt arī 9,8%.
Diemžēl ir tā, ka sastādīt budžetu bez makroekonomiskajām prognozēm nav iespējams, jo bez tām nav iespējams prognozēt nodokļu ieņēmumus, tādēļ kaut kādi skaitļi valdībai budžetā ir jāiestrādā. Pašreizējo ticamība tiek vērtēta kā 50:50, līdzīgi kā blondīnei, kas vērtē savas izredzes satikt uz ielas dinozauru. Blondīnes atbilde bija “50:50 vai nu satikšu, vai nesatikšu”, šķiet, ka valdībai ir līdzīga.
Prieki caur asarām
Valdības prognozēs ir arī nosacīti pozitīvas ziņas. Piemēram, šī gada valsts budžeta deficīts būs tikai 5, nevis 7%, kā tika prognozēts vēl rudens sākumā, tātad būs mazāk jāaizņemas un mazāk jātērē valsts parāda apkalpošanai, šos līdzekļus varēs novirzīt produktīvākiem mērķiem.
Iemesls – virsplāna nodokļu un nenodokļu ieņēmumi un darba samaksas (lasi – iedzīvotāju ienākuma nodokļa) pieaugums. Iemesls acīmredzams – augsta inflācija, kas paaugstina cenas un tātad arī nodokļus un algas. Tāpat zemāki, nekā plānots, šogad izrādījušies izdevumi iedzīvotāju un uzņēmumu energoatbalsta pasākumiem, ņemot vērā iesniegumus par pieteiktajām atbalsta izmaksām līdz decembra vidum un sagaidāmo apmēru gada nogalē.
Otra pozitīvā ziņa – pateicoties tai pašai inflācijai, izdevies palielināt 2023. gada fiskālo telpu no iepriekš prognozētajiem 95,1 miljona eiro līdz 215,1 miljonam. Fiskālā telpa – tā ir valdības rocība uzsākt jaunas iniciatīvas vai politikas, jo lielum lielā budžeta daļa ir jau esošu politiku finansēšana no gada uz gadu.
Tādēļ, jo lielāka ir fiskālā telpa, jo lielākas iespējas. 2024. un 2025. gadā pat tiek prognozēta fiskālā telpa neredzēti lielā apmērā – attiecīgi 444,2 un 408 miljoni eiro. Nav gan skaidrs kā šī prognoze sader kopā ar prognozi savaldīt inflāciju, kura ir galvenais šīs izaugsmes iemesls, un prognozējamo nelielo IKP izaugsmi 2024. un 2025. gadā, tādēļ vismaz pagaidām šo prognozi vajadzētu uztvert skeptiski.
Nosacīti pozitīvas šīs ziņas ir tādēļ, ka, lai gan inflācija ir palielinājusi nodokļu ieņēmumus, tā vienlaikus ir palielinājusi arī jebkuras valsts politikas īstenošanas izmaksas, jo pieaugušas preču un pakalpojumu cenas, tādēļ reālais valdības rocības pieaugums ir krietni mazāks, nekā pirmajā brīdī šķiet. Sevišķi apdraudēta ir valdības spēja turpināt daudzos būvniecības projektus, iespējams, ka daži no tiem būs jāatliek uz vēlāku laiku – tas kļūs skaidrāks budžeta pieņemšanas gaitā.
Kur savilks jostas?
Valdība plāno 5% lielo budžeta deficītu 2022. gadā samazināt līdz 2,6% nākamgad un turpināt šo politiku arī tālākajos gados, sasniedzot 0,4% lielu deficītu 2024. un 2025. gadā. Tādēļ, neskatoties uz trakojošo inflāciju, rēķināties ar izdevumu palielinājumu nevar gandrīz neviena valsts pamatbudžeta joma, izņemot jau izziņoto izdevumu palielinājumu valsts aizsardzībai, palielinājumu iemaksām ES budžetā un izdevumus vēlēto amatpersonu un Saeimas iecelto amatpersonu mēnešalgām.
Jāatgādina, ka valsts budžeta izdevumu palielinājums gan gaidāms speciālajā jeb t. s. sociālajā budžetā. To nosaka minimālo algu un pensiju palielinājums, kā arī solītais algu palielinājums pedagogiem.
Kur plānots samazināt izdevumus? Atbilde – pirmkārt “griezīs” atbalsta programmas Covid-19, energoresursu sadārdzinājuma kompensācijai un Ukrainas bēgļu atbalstam. 2020. un 2021. gadā kopējais atbalsts seku mazināšanai bija vien attiecīgi 1,3 miljardi eiro (4,2% no IKP) un 2,3 miljardi eiro (6,8% no IKP) apmērā.
2022. gadā valdība atbalstam bija rezervējusi 2,5 miljardus eiro (6,3% no IKP), taču tas nav iztērēts. No Covid-19 seku mazināšanai paredzētajiem 1,59 miljardiem eiro izmantoti vien 809 miljoni, tātad apmēram puse. Līdzīga aina arī energoatbalstam paredzētajos līdzekļos – rezervēti bija 836 miljoni eiro, bet izmantoti vien 445 miljoni. Vienīgi Ukrainas bēgļu atbalstam paredzētie līdzekļi izmantoti gandrīz pilnībā – rezervēti bija 74 miljoni, novembra beigās bija izmantots 71 miljons.
Nākamajā gadā plānots šo atbalsta līdzekļu samazinājums vairāk nekā trīs reizes, salīdzinot ar 2022. gadā plānoto, un gandrīz divas reizes, salīdzinot ar reāli iztērēto – līdz 744 miljoniem. Tā Covid-19 seku mazināšanas atbalsts saruks līdz 93 miljoniem eiro, tātad gandrīz desmitkārtīgi.
Iedzīvotāju un uzņēmumu energoatbalstam gan plānoti 622 miljoni, tātad pieaugums par trešdaļu, salīdzinot ar šogad reāli izmantotajiem 445 miljoniem. Savukārt Ukrainas bēgļiem nāksies samierināties ar 30 miljoniem eiro: samazinājumu vairāk nekā divas reizes. Iespējams, ka šis samazinājums liecina par valdības pārliecību par kara Ukrainā beigām un bēgļu atgriešanos mājās, tikpat iespējams, ka tas signalizē par stingru apņēmību lielāko daļu bēgļu iesaistīt darba tirgū.
Visu janvāri notiks darbs pie valsts budžeta sagatavošanas un diskusijas ar nozarēm un sociālajiem partneriem. Valsts budžetu Saeimā paredzēts iesniegt 9. februārī.
