Šogad prognozē rekordlielu viesuļvētru aktivitāti: Bricis skaidro, kas mūs sagaida tālāk 0
Atlantijas okeāna tropisko vētru sezona ilgst no 1. jūnija līdz 30. novembrim, taču kulminācijas fāze ir no augusta vidus līdz oktobra vidum, kad parasti vētru ir visvairāk un tās ir visspēcīgākās, raksta LSM.LV. Šogad sezonas kulminācijas fāze sākusies ar viesuļvētru “Erina”, kas šonedēļ sasniedza augstākās – 5. – kategorijas spēku, taču par laimi plosījās okeānā un neskāra sauszemi.
Kāpēc tieši šajā gada daļā vētru ir visvairāk?
Periods no augusta otrās puses līdz oktobra vidum ir laiks, kad okeāns pēc vasaras ir uzkrājis visvairāk siltumenerģijas un ūdeņi ir vissiltākie. Novembra beigās, decembra sākumā okeāns jau ir paspējis atdzist, ūdeņi ir pārāk vēsi, lai veidotos tropiskās vētras, un sezona beidzas.
Pēc tam ziemā tas turpina atdzist un uz pavasara beigām un vasaras sākumu, kad Saule ir atgriezusies Ziemeļu puslodes debesīs daudz augstāk virs horizonta un silda arvien spēcīgāk, okeāns atkal uzsilst. Lai tropiskās vētras veidotos, pamatnosacījums ir vismaz 27 grādus silts ūdens.
Jo ūdens ir siltāks, jo vētrām pieejams lielāks enerģijas daudzums, tāpēc vasaras otrajā pusē, augustā, un rudens sākumā septembrī, vēl oktobra sākumā, Atlantijas okeāns ir uzsilis visvairāk.
Ūdens virsējo slāņu temperatūra sasniedz pat 30 grādus, bet Karību jūrā un Meksikas līcī, kur arī notiek vētru veidošanās vai arī šos reģions šķērso jau okeānā izveidojušās vētrās, ūdens var būt pat 32…34 grādus silts. Vētras, uzvirzoties tik siltam ūdenim, bieži pastiprinās jo īpaši strauji.
Šajā sezonā prognozē paaugstinātu vētru aktivitāti
Vēsturiskie dati rāda, ka vidēji vienā vētru sezonā Atlantijas okeānā izveidojas 14 tropiskās vētras, no kurām septiņas sasniedz viesuļvētras spēku, bet vidēji trīs ir ļoti spēcīgas viesuļvētras ar vismaz 3. kategorijas spēku. ASV Nacionālā okeānu un atmosfēras pārvalde augusta sākumā publicētā prognozē paredz, ka šogad izveidosies 13–18 tropiskās vētras, no kurām 5–9 sasniegs viesuļvētras spēku, bet 2–5 būs spēcīgas viesuļvētras ar vismaz 3. kategorijas spēku.
Arī citas vētru prognozēšanas institūcijas paredz, ka vētru, visticamāk, būs mazliet vairāk nekā vidējie vēsturiskie rādītāji.
Līdz šim šajā Atlantijas okeāna tropisko vētru sezonā ir izveidojušās piecas tropiskās vētras, no kurām viena ir izaugusi par viesuļvētru un uzreiz arī sasniegusi visaugstāko – 5. kategoriju. Lai novērtētu, cik vētru aktivitāte ir augsta, ieviests īpašs “Ciklonu akumulētās enerģijas ” indekss, ko starptautiski apzīmē ar saīsinājumu ACE.
Vienkārši sakot, šis indekss norāda, cik daudz okeāna siltumenerģijas cikloni ir pārvērtuši spēcīgā vējā. Sezonas sākums, jūnijs un jūlijs, uzrādīja zemu vētru aktivitāti, bet, izveidojoties viesuļvētrai “Erina”, indekss strauji uzlēca augstāk par klimatiskajiem vidējiem rādītājiem. ASV Kolorado universitātes Atmosfēras zinātnes nodaļa veic vētru monitoringu un aprēķina šo indeksu. Jau 19. augustā indekss bija sasniedzis 28 punktus, lai gan vēsturiski vidējais rādītājs ciklonu akumulētajai enerģijai šajā sezonas daļā ir tikai 18.
Ar ko atšķiras tropiskā vētra no viesuļvētras?
Ziņās bieži dzirdam, ka šo stihiju nosaukumus izmanto kā sinonīmus, lai gan tiem ir ļoti stingras definīcijas un robežas. Atšķirības ir ievērojamas. Par tropisko vētru varētu teikt, ka vairums no mums esam piedzīvojuši vēju, kas ir tāds pats kā tropiskajā vētrā – vismaz 17 m/s vidējais vēja ātrums minūtē. Un tāds arī mūsu, Latvijas vētrās ir.
Pārsvarā rudens–ziemas vētrās piekrastē, bet tā kā mēs vētru spēku biežāk, gandrīz vienmēr, raksturojam nevis ar vidējo vēja ātrumu, bet vēja brāzmām, tad šādā situācijā, kad vidējais vēja ātrums minūtē ir 17 m/s, brāzmas noteikti būs virs 25, pat ap 30 m/s, kas jau ir samērā stipra vētra mūsu reģionam.
Vēja stiprums gan ir vienīgā kopīgā lieta mūsu vētrām un tropiskajām vētrām, jo sajūtas tropiskajā vētrā ir pavisam citas – gaisa temperatūra parasti arī ir ap tiem pašiem 27 grādiem
(līdzīgi kā vētras attīstībai nepieciešamā okeāna ūdens temperatūra), apvienojumā ar tuvu 100 % gaisa mitrumu, sajūta ir kā tvaika pirtī, gaiss ir ļoti sutīgs, pat ja ir melna nakts. Mēs esam pieraduši, ka lielākoties, ja pie mums karstā laikā uznāk negaiss ar vētru, tad ātri vien kļūst vēsāks un patīkamāks gaiss. Tropiskā vētra ilgst stundām ilgi, gāž lietus, pūš stiprs vējš, bet suta nemazinās.
Savukārt viesuļvētrā vēja ātrums gan ir tāds, kas Latvijā nav iedomājams – pirmās kategorijas viesuļvētrā 33–42 m/s, un atgādinu, ka tas ir vidējais vēja ātrums, nevis atsevišķas brāzmas, kas šajā gadījumā ir vēl krietni stiprākas. Otrās kategorijas vētrā vēja ātrums ir 43–49 m/s. No trešās līdz piektajai kategorijai viesuļvētras angliski sauc par ‘major hurricanes’ jeb ļoti spēcīgas viesuļvētras.
Trešās kategrotijas viesuļvētrā vēja ātrums ir līdz 58 m/s, ceturtās – līdz 70 m/s, bet piektās – virs 70 m/s. Tas nav iedomājams ar prātu un fantāziju, ja tas nav piedzīvots. Pavisam reāli uz savas ādas reti kurš Latvijā ir izjutis pat 30 m/s brāzmas.
Kad pie mums plosās stiprākās vētras, tad tajās dažās spēcīgākajās brāzmās, kas uzpūš, reti esam ārā pie jūras, kur to varam sajust. Tās brāzmas, kas gaudo aiz mūsu loga, lielākoties ir vājākas par tām, par kurām dzirdam ziņās un kas ir fiksētas piekrastē.
Kā klimata pārmaiņu dēļ mainās tropisko vētru sezona
Visbiežāk medijos dzirdams virspusējs novērtējums – vētras kļūst biežākas, stiprākas un postošākas. Patiesība ir mazliet sarežģītāka. Postījumi, īpaši, ja tos pārrēķina naudā, patiešām pieaug, bet tas nav labākais veids, kā vērtēt dabas procesus. Postījumu vērtības pieaugums vairāk saistīts arī to, kur un ko cilvēki būvē un, protams, lielā mērā arī ar inflāciju.
Tropisko vētru un viesuļvētru skaitam sezonā nav pārliecinošas tendences mainīties kādā virzienā. Ir gadi un desmitgades, kad vētru skaits pieaug, pēc tam samazinās, taču ir viena tendence, kas ir pārliecinoša. Klimata pārmaiņu dēļ ūdens okeānā kļūst arvien siltāks. Tas ir galvenais vētru enerģijas avots, tādēļ vētras straujāk pastiprinās.
Visas 5. kategorijas vētras pēdējo desmit gadu laikā savu maksimālo 5. kategorijas stiprumu ir sasniegušas piecu dienu laikā. Tas ir ļoti īss periods, kad no mazliet spēcīgāka negaisa kaut kur tālu okeānā iznīcinoša stihija līdz mājas slieksnim nonāk piecās dienās. Tas samazina laiku, kad sagatavoties vētrai, samazinās arī laicīgas prognozēšanas un brīdināšanas iespējas – lai gan mūsdienās vētras ir iespējams prognozēt, pat pirms tās izveidojušās, tomēr precīzākas un detalizētākas prognozes vienmēr būs tad, kad prognozējamais objekts jau izveidojies.
Tāpat arvien siltāka ūdens un gaisa dēļ pieaug lietusgāžu intensitāte vētrās. Pēdējo desmitgažu laikā vairāk cilvēku ir gājuši bojā no tropisko vētru izraisītiem lietusgāžu plūdiem iekšzemē nekā no vētras izraisītas piekrastes applūšanas jūras un okeāna krastā, kas parasti tiek uzskatīts par lielāku draudu.
Līdzīgi kā vētru aktivitāte ir mainīga gadu no gada un desmitgadi no desmitgades, arī bojāgājušo skaits vētrās nav ar izteiktu tendenci kādā virzienā. Tas ir ļoti atšķirīgs, tomēr, ņemot vērā, ka iedzīvotāju skaits vētru apdraudētajos reģionos kopš aizpagājušā gadsimta ir vairākkārtīgi palielinājies, jāsecina, ka cilvēki un sabiedrība kopumā ir daudz aizsargātāki pret stihiju riskiem dzīvībai.
