Šogad “Riga.lv” likvidēšana ļāvusi pašvaldībai ietaupīt 377 000 eiro 0
Nodibinājuma “Riga.lv” pakāpeniskā likvidēšana pašvaldības budžetā šogad ļāvusi ietaupīt 377 000 eiro, šodien Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejā informēja nodibinājuma vadība.
Komiteja šodien pēc deputāta Viļņa Ķirša (V) ierosinājuma diskutēja par nodibinājuma likvidācijas procesu, kas pēc domes lēmuma tika sākts šī gada jūlijā. Kā skaidroja Ķirsis, viņam ir radušās aizdomas, ka Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa pārņems vairumu nodibinājuma funkciju, kas nozīmē, ka pēc būtības “Riga.lv” netiks likvidēts.
Domnieks norādīja, ka nodaļas vadītāja sūtītajā vēstulē domes priekšsēdētājam norādīts, ka funkciju pārņemšanai nodaļai būtu nepieciešami nākamgad papildu 920 000 eiro, no kuriem apmēram pusmiljons tiktu paredzēts, lai turpinātu noslēgtos līgumus ar dažādiem medijiem. “Viņi piedāvā pārņemt daļu “Riga.lv” darbinieku, kā arī līgumus ar krievu valodā iznākošajiem medijiem. Izskatās, ka likvidācija būs tikai tāds PR gājiens, bet īstenībā visu pārņems domes Sabiedrisko attiecību nodaļa,” sprieda Ķirsis.
Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Uģis Vidauskis deputātiem skaidroja, ka šajā vēstulē ir pausts nodaļas viedoklis par to, kuras no nodibinājuma funkcijām būtu lietderīgi pārņemt, kā arī tas, cik līdzekļu tam būtu nepieciešams.
Vidauskis norādīja, ka sabiedrisko attiecību nodaļai būtu lietderīgi pārņemt “riga.lv” portāla uzturēšanu, jo tas ir labi apmeklēts, piemēram, pērn tam bijuši seši miljoni apmeklējumu.
Tāpat portāls tiekot augstu novērtēts no iedzīvotāju un arī nozares speciālistu puses. Vienlaikus nodaļas vadītājs skaidroja, ka tas nenozīmē, ka paralēli turpinās pastāvēt gan pašvaldības, gan nodibinājuma portāli.
“Dome piedalās Valsts kancelejas projektā par vienotu valsts un pašvaldības tīmekļa vietņu platformu izveidi. Tur tiks atrunāts gan portālu vizuālais tēls, gan tajā publicējamās lietas. Pašvaldības un “riga.lv” portāli laika gaitā tiks apvienoti,” sacīja Vidauskis.
Viņš norādīja, ka šis esot tikai nodaļas sniegtais viedoklis mēram, taču lēmumu par to, kādas funkcijas pārņemt un cik daudz naudas tām piešķirt, pieņems deputāti.
Tikmēr “Riga.lv” valdes priekšsēdētājs Andris Konošonoks domniekus informēja, ka sadarbības līgumi ar medijiem esot tikai instruments, kā pašvaldība veic savu pienākumu – informē sabiedrību. “Šie līgumi nav noslēgti, balstoties uz politiskiem motīviem, bet uz “TNS Latvia” datiem par mediju reitingiem, sasniedzamajām auditorijām un tamlīdzīgi. Līgumi ir noslēgti pirms diviem gadiem un senāk un būtu tuvredzīgi tos nekavējoties pārtraukt, jo domei ir tiesības tos “pārjaunot”, tādēļ tiek gaidīts pašvaldības viedoklis – kuri līgumi ir lietderīgi un kuri nav, jo mēs likvidējamies un visi partneri par līgumu iespējamu laušanu ir informēti,” skaidroja Konošonoks, apgalvojot, ka visi sadarbības partneri esot izvēlēti atklātos konkursos.
Sabiedrisko attiecību nodaļas ieskatā, lietderīgi būtu turpināt sadarbību par pašvaldības informācijas izvietošanu drukātajos izdevumos ar SIA “Mediaservice” un SIA “Izdevniecība “Rīgas viļņi””. Sadarbība ar “Mediaservce” izmaksātu 500 000 eiro, bet ar “Rīgas viļņiem” – 80 000 eiro gadā.
Nodaļas ieskatā, būtu lietderīgi noslēgt arī jaunu līgumu ar SIA “Pirmais Baltijas kanāls” (PBK) par 150 000 eiro, kā arī noslēgt līgumu ar AS “Delfi” par reklāmas baneru izvietošanu par 90 000 eiro gadā. Šāds līgums nodibinājumam ar “Delfiem” bijis spēkā arī līdz šī gada 2.oktobrim.
Konošonoks pastāstīja, ka likvidāciju nodibinājums varētu noslēgt līdz šī gada beigām. Patlaban nevienam darbiniekam darba uzteikums gan vēl nav izteikts, jo, balstoties uz normatīvajiem aktiem, tas jādara 30 dienas pirms darba attiecību pārtraukšanas.
Ķirsis pauda neizpratni par pašvaldības vēlmi turpināt sadarbības līgumus ar medijiem un norādīja, ka par likvidāciju lemts tieši tāpēc, lai šos līgumus izbeigtu. Pašvaldības pārstāvji gan Ķirsim skaidroja, ka, piemēram, Sabiedrisko attiecību nodaļai esot līgums ar TV3, bet līgums ar PBK ļautu informēt arī krieviski runājošo auditoriju. “Mēs meklējam veidus, kā informēt pēc iespējas vairāk cilvēku, tas ir mūsu pienākums,” paziņoja Vidauskis.
Opozīcijas deputāts Viesturs Zeps (LA) interesējās, vai sabiedrisko attiecību nodaļai no domes vadības ir uzdots par pienākumu ziņot deputātiem par to, kuras funkcijas vajadzētu pārņemt un kurus sadarbības līgumus turpināt, uz ko saņēma noraidošu atbildi. Tikmēr deputāts Ģirts Lapiņš (VL-TB/LNNK) rosināja domniekiem tomēr iesniegt izvērstu skaidrojumu par nodibinājuma pārņemamajiem darbiem, lai kliedētu šaubu ēnu.
Savukārt domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) centās kolēģus mierināt, skaidrojot, ka viņa rīkojumā izvērtēt pārņemamās lietas no “Riga.lv” nav bijis nekāds apslēpts mēģinājums pēc būtības nelikvidēt nodibinājumu.
“Nebija tā, ka es uzdevu veikt izvērtējumu ar tekstu: “Dari, ko gribi, bet saglabā to un to līgumu”. Es gaidu absolūti profesionālu atzinumu par to, vai nodokļu maksātāju nauda tiek tērēta pareizi,” pauda Burovs.
Tikmēr deputāts Vjačeslavs Stepaņenko (GKR) aicināja opozicionārus tomēr “uzticēties profesionāļu vērtējumam” par to, kādas lietas nepieciešams turpināt. “Ja viņiem ir dati, kas liecina, ka informācija sasniedz iedzīvotājus, ne es, ne kāds cits deputāts nevar labāk veikt šo izvērtējumu,” pauda domnieks.
Ķirsis aicināja kolēģus balsot, ka nekāda veida līgumu pārņemšana no “Riga.lv” nedrīkst notikt, taču viņa priekšlikums neguva atbalstu.
Vienlaikus domnieki nobalsoja, ka detalizēts izvērtējums no Sabiedrisko attiecību nodaļas puses par pārņemamajām “Riga.lv” saistībām tiks uzklausīts skatot nākamā gada pašvaldības budžetu.
Kā ziņots, Rīgas dome jūlijā atbalstīja nodibinājuma “Riga.lv” likvidāciju.
“Riga.lv” tika dibināts 2013.gadā un domes opozīcija šo gadu laikā vairākkārt vērsa uzmanību uz neskaidro līdzekļu izlietojumu nodibinājumā, kā arī tā neskaidrajām funkcijām, paužot aizdomas, ka nodibinājuma galvenais uzdevums esot bijis nodrošināt valdošās koalīcijas slavināšanu.
Arī Valsts kontrole revīzijā secināja, ka Rīgas pašvaldība trīs gadu laikā caur biedrībām un nodibinājumiem nesaimnieciski izlietojusi vairāk nekā 20 miljonus eiro rīdzinieku naudas. Revidenti galveno uzmanību veltījusi diviem Rīgas pašvaldības dibinātiem nodibinājumiem – Rīgas Tūrisma attīstības birojam un “Riga.lv”.
Revidenti secinājuši, ka pašvaldības biedrības bez jebkāda pamatojuma saņēmušas dāsnas budžeta dotācijas, lai naudu izlietotu apšaubāmās ziedošanas shēmās, neizprotamās darbībās ar preču zīmēm, kā arī algās, iespējams, fiktīvi nodarbinātām personām. Tāpat revidentiem neesot skaidri biedrību finansējuma piešķiršanas principi dažādu projektu īstenošanai.
