Foto – Shutterstock

Sporta karalis futbols: vara, nauda, intrigas 0

Eiropas čempionāta pirmsākumi

Nākamnedēļ laikapstākļi būtiski mainīsies. Ko sinoptiķi prognozē?
“Tas ir pats briesmīgākais ierocis, ko šobrīd Krievija ir pielietojusi.” Slaidiņš par notikumiem Ukrainā
Tie Latvijas valstspiederīgie, kas izšķirsies pieņemt Krievijas pilsonību pēc Kremļa aicinājuma, tiks izraidīti
Lasīt citas ziņas

No 10. jūnija līdz 10. jūlijam Francijā (jau trešo reizi!) notiks kārtējais Eiropas futbola čempionāta finālturnīrs, kurā pirmo reizi vēsturē piedalīsies 24 valstis.

Spēles ieplānotas astoņās pilsētās: Parīzē, Lionā, Sendenī, Marseļā, Bordo, Sentetjēnā, Tulūzā un Nicā. Daudzi šo pilsētu stadioni jau piedzīvojuši gan Eiropas augstākā futbola foruma, gan 1938. un 1998. gada pasaules čempionāta spēles.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šajā rakstā – par franču futbolu un ar to saistītajām peripetijām.

Pirmais Eiropas futbola čempionāts risinājās no 1958. līdz 1960. gadam. Tas notika vairākās valstīs (izņemot pusfinālu un fināla mačus Francijā), un tajā piedalījās 17 Eiropas valstu nacionālās komandas.

Varbūt pārsteidzoši, tomēr pirmā Eiropas čempionāta izšķirošās spēles neizraisīja īpaši lielu līdzjutēju interesi: spēli par trešo vietu (Francija – Čehoslovākija 0:2) klātienē noskatījās mazāk par 10 000 skatītāju, savukārt finālu (PSRS – Dienvidslāvija 2:1) – tikai aptuveni 18 000. Šāda ranga futbolam jebkuros laikos tie ir ārkārtīgi pieticīgi rādītāji. Iespējams, vaininieks bija arī lielais lietus, kas varēja daudzus atturēt no vēlmes sēdēt stadionā, taču, visticamāk, galvenais cēlonis jau toreiz būs bijusi sportā iejauktā politika. Raugi, fināla četriniekā tikai viena pati Francija nebija no tā dēvētā sociālistisko valstu bloka. Turklāt Francija šajā miniturnīrā ierindojās ceturtajā vietā.

Francijas futbolistu pirmie triumfa mirkļi 

Francijas futbola federācija Starptautiskās futbola federāciju asociācijas (FIFA) dalībniece ir kopš 1904. gada, bet Eiropas asociācijā (UEFA) iestājās 1954. gadā. Turklāt franči bija abu šo organizāciju vieni no galvenajiem dibinātājiem. Francijas nacionālā valstsvienība – tāpat kā Brazīlija, Beļģija un Rumānija – piedalījās visos trijos pirmskara pasaules čempionātos. Vispār Francija piedalījusies 14 pasaules čempionāta finālturnīros, pirmo nopietno panākumu gūstot 1958. gadā, kad kļuva par bronzas medaļas īpašnieci.

Frančiem allaž bijis milzīgs futbola potenciāls, un pirmo reizi tas spilgti izpaudās 1982. gada pasaules čempionātā, kad Francija aizkļuva līdz pusfinālam, kur zaudēja Vācijai (VFR), bet spēlē par trešo vietu – Polijai, paliekot ceturtajā vietā. Taču pēc diviem gadiem Eiropas čempionātā, kas jau otro reizi notika Francijā, franči sasniedza jaunu līmeni, kļūstot par Eiropas čempioniem, finālā Parīzē uzvarot Spāniju. Tā bija leģendāra komanda, kurā toni noteica lieliskā uzbrukuma trijotne – Mišels Platinī, Alens Žiress un Žans Tiganā, ko balstīja viens no sava laika pasaules labākajiem pussargiem Luiss Fernandess. Par turnīra galveno spīdekli un nacionālo varoni kļuva Platinī, kurš katrā spēlē guva vārtus, ieskaitot finālspēli.

1998. gadā Francijā notika pasaules čempionāta finālturnīrs, kurā franči pirmo reizi kļuva par pasaules čempioniem, un tajā jau spīdēja cienīgais Platinī konkurents uz Francijas visu laiku labākā futbolista troni Zinedins Zidāns. Savukārt pēc diviem gadiem praktiski tas pats Francijas izlases sastāvs atkal izcīnīja Eiropas čempionu titulu, tādējādi kļūstot par pirmo valsti futbola vēsturē, kas uzvarējusi pēc kārtas abos prestižākajos pasaules futbola turnīros. Vēl 2001. un 2003. gadā Francija kļuva arī par samērā prestižā Konfederācijas kausa īpašnieci (turnīrs, kurā par galveno balvu cīnās visu kontinentu čempionvienības).

Tad sekoja savā ziņā likumsakarīga krīze, kas piemeklējusi daudzas par čempioniem kļuvušas valstsvienības. Francija kļuva par pirmo vēl oficiāli no troņa negāzto pasaules čempionu, kas nākamajā ciklā nespēja pat izkļūt no finālturnīra apakšgrupas. Attapšanās notika 2006. gadā, kad savu karjeru nacionālajā valstsvienībā atjaunoja no tās jau aizgājušie Zidāns, Lilians Tirāms un Klods Makelele, – Francija iekļuva finālā, kur soda sitienu sērijā piekāpās Itālijai. Tas cita starpā bija leģendārais mačs, kurā Zidāns papildlaikā izcēlās ar nesportisku izrīcību pret ne mazāk nesportisku Marko Materaci provokāciju, par ko pirmo noraidīja no laukuma.

2012. gada Eiropas čempionātā Francija aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur “uzrāvās” uz tobrīd fantastiski spēcīgo Spāniju, kas vēlāk kļuva par čempioni. Atbilstoši izplatītajiem oficiālajiem sarakstiem 2016. gada aprīlī FIFA reitingā Francija ieņēma 21., bet UEFA reitingā – astoto pozīciju.

Mūsdienu Francija un drošība 

Situācija gan mūsdienu futbolā, gan pasaulē ir ļoti dīvaina, nestabila. Tāpēc drošības jautājums saistībā ar futbola spēlēm Francijā apspriests jau sen, krietni vien pirms pēdējā laikā tur notikušajiem terora aktiem un draudiem tos atkārtot tieši Eiropas čempionāta pārpildītajos futbola stadionos (gluži konkrēti – pret angļu un krievu futbola līdzjutējiem). Patiesību sakot, iespēja, ka spēles varētu risināties bez skatītāju klātbūtnes, nav pilnībā atcelta. Neskatoties uz Francijas varasiestāžu un tās ārvalstu sabiedroto optimistiskajām runām, tāds scenārijs jau ir izstrādāts un atrodas rokas stiepiena attālumā – vajadzības gadījumā to izmantos nekavējoties un bez šaubīšanās. Ir arī visradikālākais scenārijs – vispār atcelt čempionātu, kas līdz pat pēdējam mirklim būs gluži reāls variants.

Taču ikviens apzinās, ka daudzkārt bīstamākas par jebkuriem oficiālajiem aizliegumiem ir prātos iesētās bailes. Tiesa, franči, kas paši vēsturiski allaž bijuši vieni no lielākajiem nemieru cēlājiem, tik viegli panikai nepakļaujas. Piemēram, dažas dienas pēc šā gada pavasarī Briselē notikušajiem terora aktiem operatīvā aptaujā noskaidrots, ka aptuveni 80% franču kategoriski iebilst pret čempionāta atcelšanu vispār, savukārt uz turnīra spēlēm jau pārdoti vairāk nekā divi miljoni biļešu.

Skandalozais Benzemā 

Francijas futbols nav izticis arī bez skaļiem gan iekšējiem, gan starptautiska mēroga skandāliem – gan agrāk, gan tieši šobrīd. Piemēram, Francijas izmeklēšanas iestāžu biežs viesis ir viens no labākajiem mūsdienu franču un arī pasaules centra uzbrucējiem Karims Benzemā. Saistībā ar viņu plašsaziņas līdzekļos galvenokārt figurē vārdu salikumi “līdzdalība šantāžas mēģinājumā”, “līdzdalība noziedzīgā grupējumā” un tamlīdzīgi. Benzemā arestēja pagājušā gada novembrī – par līdzdalību viņa komandas biedra Matjē Valbuēna šantāžā: šausmīgākais esot nevis šis fakts, bet gan, kā tagad pamazām noskaidrojas, ka tā nebūt nav vienīgā epizode…

Turklāt papildus policija izmeklē arī uzņēmuma “BH Event’s” (tā akcionārs ir arī Benzemā) lietu, kuras ietvaros aizdomas raisa kāds uzņēmuma iegādāts nekustamais īpašums Parīzes tuvumā. Tajā it kā bija ieplānots uzbūvēt restorānu, taču jau drīz to pārdeva ar divu miljonu eiro zaudējumu. Izmeklētāji uzskata, ka tā ir narkotiku tirdzniecībā iegūtas naudas legalizēšanas shēma. Šajā lietā Benzemā gan pagaidām ir liecinieka statusā.

Ko tas nozīmē saistībā ar Eiropas čempionātu? “Tikai” to: kaut arī Benzemā ir šobrīd labākais franču uzbrucējs, viņu nekādā gadījumā nav iespējams iekļaut valstsvienībā. Nemitīgi nepārejošs skandāls, kas tagad varētu būt sasaistīts arī ar valstsvienību, šķiet, nenesīs labumu nevienam.

Čempionāta saimnieku izredzes 

Par šā Eiropas čempionāta Francijas valstsvienības modeli pretiniekiem lielas skaidrības nav, jo atbilstoši nolikumam kā finālturnīra saimniecei tai nebija jāpiedalās atlases turnīrā. Bijušas tikai pārbaudes spēles, bet tās, kā zināms, nav nekāds īstenā varējuma rādītājs.

Katrā ziņā par sevi pārliecinoši liek manīt mūsdienu komercializētā futbola šķautne. Tai ir tikpat daudz mīnusu, cik plusu. Pirmo noteikti vairāk. Eiropā par visprestižāko futbola sabiedrību klubu līmenī uzskata Anglijas premjerlīgu, uz kuru jau pirmajā izdevīgajā mirklī vēlas emigrēt arī ikviens tikko sevi apliecinājis franču futbolists. Un ne tikai jaunie – arī atzīti Francijas klubu komandu līderi labprātāk dodas uz Angliju, kur bieži pret labu samaksu kļūst par rezervistiem vai vienkāršiem futbolistu pelēkās masas veidotājiem, tādējādi savai valstij kļūstot, maigi izsakoties, neinteresanti.

Patlaban premjerlīgas klubos spēlē 38 franči. Tas nav maz, jo no tādas klases futbolistiem Francija teorētiski varētu izveidot pat divas līdzvērtīgas nacionālās izlases. Šā gada martā pārbaudes spēlēs Francijas valstsvienības sastāvā divas trešdaļas bija franču futbolisti, kas spēlē tieši premjerlīgas klubos. Savukārt par valstsvienības nacionālo sastāvu vispār varētu būt īpaša saruna, jo jau pirms dažiem gadu desmitiem apskatnieki sarkastiski izteicās, ka, sak, ja kāds vēlas redzēt Eiropas futbola un vispār šā kontinenta nākotni, lai pavēro Francijas izlasi: komandas sastāvā tādi īsteni klasiski franči ir tikai daži, lielākoties to veido tumšādainie futbola talanti, kuru dzimtās saknes meklējamas bijušajās un vēl esošajās Francijas kolonijās Āfrikā un Centrālamerikā.

Kopš 2010. gadā uz Francijas valstsvienības treneru korpusa galvenā soliņa vieta ir iepriekš sekmīgajam izlases spēlētājam Lorānam Blānama un ne mazāk spožajam Didjē Dešamam, komandas līdzjutējiem un visai Francijai atkal parādījušies visaugstākie godkārīgie mērķi. Turklāt Francijas dārziņā izaugusi ļoti laba jauno futbolistu raža. Lai gan trūkst, iespējams, paša galvenā – spoža līdera Platinī, Zidāna, Kantonā vai Fontēna līmenī. Taču 2014. gada pasaules čempionātā Francija visiem parādīja savas jaunās valstsvienība demo modeli, kas, godīgi sakot, jau tad izskatījās pietiekami iespaidīgs.

Superskandāls: Blaters un Platinī 

Saistībā ar futbola dižskandāliem jāmin, ka pagājušajā gadā krietni šķērsi izgājis franču futbola zvaigznei Mišelam Platinī, kurš pēc futbolista gaitu noslēguma metās funkcionāra karjeras apkampienos, un, jāatzīst, tā vienubrīd attīstījās strauji un sekmīgi. Viņš kļuva par UEFA prezidentu un bija jau atvēzējies arī uz FIFA prezidenta amatu, kas viņam arī būtu izdevies, ja vien… Ja vien konkurentu nometne nebūtu bijusi tik modra, sarūpējot kompromitējošus materiālus par Platinī un ilggadējo FIFA prezidentu Jozefu Blateru.

Platinī kā futbolists Francijas nacionālajā valstsvienībā aizvadījis 72 spēles, 41 reizi guvis vārtus un joprojām ir viens no rezultatīvākajiem izlases futbolistiem. Piecdesmit spēlēs viņš izgāja laukumā ar komandas kapteiņa apsēju. 1988. gadā Platinī kļuva par Francijas nacionālās valstsvienības galveno treneri, aizvadot amatā četrus gadus. 1998. gadā Platinī bija pasaules čempionāta organizācijas komitejas līdzpriekšsēdētājs. Kopš 2007. gada, kad Platinī kļuva par UEFA prezidentu, gan šajā organizācijā, gan tās rīkotajos turnīros un lielā mērā arī visā futbolā ieviestas daudzas pārmaiņas, kas, maigi sakot, ne gluži visiem bijušas tīkamas. Turklāt, pateicoties tieši Platinī neviennozīmīgi vērtējamiem pūliņiem, Francija ieguva tiesības šajā gadā rīkot Eiropas čempionāta finālturnīru.

Taču iepriekšējie nopelni neko daudz nelīdzēja aktuālajā skandālā. FIFA ētikas komisijas arbitrāžas palāta gan Blateram, gan Platinī aizliegusi astoņus gadus pietuvoties jebkādām ar futbolu saistītām darbībām – gan starptautiskā, gan nacionālajā līmenī. Divi vēl pirms neilga mirkļa visvarenākie cilvēki pasaules futbolā nosūtīti skatītāju tribīnēs, kas tagad ir vienīgā vieta, kur viņi drīkst uzturēties, kad notiek jebkas saistībā ar futbolu. Blaters un Platinī drīkst apmeklēt futbola spēles tikai kā privātas personas bez tiesībām saņemt ielūgumus, tostarp arī uz VIP ložām, un viņi nedrīkst darboties arī kā komentētāji tālrādes kanālos un citos plašsaziņas līdzekļos.

Pamats šo vīru tik nopietnai diskvalifikācijai bija kāds notikums 2011. gadā, kad Blaters kā FIFA prezidents izmaksāja Platinī divus miljonus Šveices franku (1,8 miljoni eiro). Abi iesaistītie apgalvoja, ka tas esot honorārs Platinī par ieguldījumu Blatera konsultēšanā laikā no 1999. līdz 2002. gadam. Arbitrāžas palātu tas nepārliecināja, jo neviens nevarēja uzrādīt oficiālu dokumentu līguma formā, kur tas būtu skaidri un gaiši norādīts un juridiski pamatots. Blaters un Platinī atsaucās uz džentlmenisku mutisku vienošanos, taču to arbitrāžas palāta neuzskatīja par pieņemamu attaisnojumu. Abu futbola lielfunkcionāru rīcībā saskatīja dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un FIFA Ētikas normu kodeksa pārkāpumu. Turklāt īpaši uzsvērts, ka darījums noticis klusībā, it kā slēpjot to un neizziņojot publiski. Līdztekus Blateram piespriests 50 000, bet Platinī 80 000 Šveices franku liels sods.

Tomēr izmeklēšanā noskaidrojās, ka FIFA noteikumi bez rakstiskām pieļauj arī mutiskas vienošanās. Savukārt liktenīgie divi miljoni Šveices franku pārskaitīti Platinī tikai pēc apstiprināšanas FIFA finanšu komisijā un tostarp arī kongresā! Tāpēc neesot īsti pamata runāt par kaut kādu slepenu vienošanos un fakta slēpšanu. Taču…

Aizkulises nav glītas 

Ja izmanto paralēles ar futbola spēli, var teikt, ka jau 80 gadu slieksni sasniegušajam Blateram rezultāts nebija būtisks turnīra izpratnē, jo bija skaidri zināms, ka 2016. gada 26. februārī vienalga ievēlēs jaunu FIFA prezidentu. Puslīdz vērts Blateram būtu prestiža jautājums, jo ikvienam cilvēkam jau gribas aiziet no ilggadēji ieņemta augsta amata ar godu un cieņu. Turklāt Blaters, kurš FIFA pārvērta varenā finanšu impērijā, godīgi sakot, to arī būtu pelnījis. Bet tā nesanāca.

Savukārt ar samērā vēl jauno Platinī (60) ir citādi. Iespējams, ka viņam durvis ceļā uz futbola administrēšanas visaugstākajām virsotnēm aizcirtušās uz visiem laikiem. Tiesa, viņam vēl bija palikušas apelācijas iesniegšanas tiesības – vispirms FIFA, tad Sporta arbitrāžas tiesā (CAS). Varēja jau tūlīt pat iesniegt pretprasību, taču tam bija vajadzīga FIFA atļauja, ko tā, visticamāk, nedotu. Vismaz līdz jaunā FIFA prezidenta ievēlēšanai – pēdējais kandidātu pieteikšanās termiņš bija mēnesis pirms vēlēšanām, tātad šā gada 26. janvāris. Vārdu sakot – prezidenta vēlēšanās Platinī palika uz rezervistu soliņa un spēlē piedalīties nevarēja.

Tostarp apritē ir arī tāds viedoklis, ka ar savu viltību pazīstamais Blaters pats izprovocējis situāciju, kurā viņš gluži kā nesaudzīgā kino kautiņā velk sev līdzi bezdibenī pretinieku, par kādu, iespējams, jau bija sācis pārvērsties Platinī. Turklāt daudzo FIFA skandālu kontekstā Blateru nopietni apsūdzēja arī par to, ka ar viņa vieglu roku par smieklīgām cenām pārdotas 2010. un 2014. gada pasaules čempionātu translēšanas tiesības Karību baseina zonai. Un vispār, ziniet, viņam tādas dīvaini siltas attiecības ar Krieviju, savukārt ar ASV “nu, tā – ne visai”… Lūk, tāpēc viņam, lai aizietu ar godu un cieņu, bija vajadzīgs kāds cits skandāls, kurā viņš kļūtu par cietēju. Savukārt FIFA ētikas komisijā, protams, sēž ļaudis, kuri tur nokļuvuši Blatera valdīšanas laikā, un viņi tad arī cītīgi izpildījuši doto rīkojumu.

Taču var arī apšaubīt šo versiju: vai tomēr attiecīgā kombinācija jau nav par daudz smalka? Varbūt tomēr jānotic Blatera asarām par to, ka viņš nesaudzīgi nodots? Savukārt ētikas komisija gan aprēķinājusi smalki – vecais priekšnieks vienalga aizies, bet jaunais var ierasties ar savu slotu komisijā, lai ieliktu tur savus ļaudis. Bet, ja iepriekš labi pacenšas, viņus varētu arī neaiztikt…

Šā gada aprīļa sākumā pēc Šveices policijas kratīšanas UEFA birojā Ženēvā atklātībā nāca informācija saistībā ar tā dēvēto Panamas ofšoru skandālu. Šoreiz runa nav ne par Blatera, ne Platinī iepriekšējām darbībām (lai gan Panamā nodokļu nemaksāšanas uzņēmumi reģistrēti arī uz Platinī vārda), bet gan atklāta gluži svaiga šmuce – Džanni Infantino, kurš 26. februārī kļuva par jauno FIFA prezidentu, iespējami blēdīgais darījums, tālrādes translāciju tiesības pārdodot par kukuļņemšanu apsūdzētajiem argentīniešiem Ugo Hinkisam un viņa dēlam Mariano. Pagaidām gan vēl tikai aizdomas ir par dažām UEFA Čempionu līgas spēļu translācijām, par kurām Infantino parakstījis šaubīgus līgumus laikā, kad vēl bija UEFA juridiskās nodaļas vadītājs.

Platinī sagaidīs finālu un vēl “iesitīs” 

Platinī, iespējams, izpelnījās nežēlastību arī tāpēc, ka viņš nākamo divu pasaules čempionātu norises vietu izvēlē paudis amerikāņu vēlmēm pretēju nostāju – gan atbalstot Kataras kandidatūru 2022. gadam, gan nepakļaujoties spiedienam par 2018. gada čempionāta norises bloķēšanu Krievijā.

Tiesa, bijušais CONCACAF(galvenā futbola dzīves organizētāja Ziemeļamerikā, Centrālamerikā un Karību salās, rīko reģiona valstu izlašu un klubu sacensības, kā arī pasaules čempionāta atlases turnīrus; dibināta 1961. gadā) vadītājs trinidādietis Džeks Vorners, kurš apsūdzēts FIFA korupcijas lietā un jau uz mūžu diskvalificēts no futbola, nepārstāj apgalvot, ka viņa rīcībā ir gana pierādījumu: ASV jau sen tiekušās pakļaut savai kontrolei pasaules futbola valstību. Un ne tikai tāpēc, ka tur apgrozās lielas naudas summas, – FIFA patiešām ir liela, jaudīga un, kas varētu būt galvenais dadzis acī, reāli neatkarīga organizācija. Vorners izteicies, ka gluži droši pareģojams: tieši ASV pārstāvis kļūšot par nākamo CONCACAF prezidentu un līdz ar to arī par FIFA viceprezidentu.

Šo viedokli gan aktīvi aizstāv visos aspektos ne mazāk politizētā Krievija, kur, kā zināms, gan Blaters, gan Platinī baudīja lielas simpātijas.

Un – starp citu – pirmie soļi Platinī reabilitācijas virzienā jau sperti. Šā gada 24. februārī FIFA apelācijas komiteja viņa diskvalifikācijas termiņu samazināja… līdz sešiem gadiem. Bet 26. aprīlī pasaules ziņu aģentūras aplidoja vēsts, ka FIFA ētikas komiteja noņēmusi pilnībā visas Platinī apsūdzības saistībā ar korupciju. Tieši tā – pilnībā visas!

Bet 9. maijā plašsaziņas līdzekļos izskanēja informācija, ka Platinī diskvalifikācijas laiks saīsināts jau līdz četriem gadiem. Platinī, protams, negrasās apstāties arī pie tā, tāpēc turpināšot cīņu par sava goda un cieņas atjaunošanu. Tiesa, viņš jau pieņēmis lēmumu atkāpties no UEFA prezidenta amata, kurā – starp citu! –, neskatoties uz diskvalifikāciju, kas paredz absolūtu norobežošanu no futbola, viņš joprojām atrodas. Un vēl kādu laiku arī atradīsies, jo par atkāpšanos gluži oficiāli plāno paziņot tikai nākamajā UEFA kongresā. Platinī teicis: “Dzīve man allaž piespēlējusi dažādus pārsteigumus. Tagad varēšu izdzīvot arī šo.”

Platinī notiekošo dēvē par īstu maskarādi un izrādi, kas iestudēta nolūkā viņu apmelot. Intervijās viņš izteicies, ka, visticamāk, viņa liktenis aizkulisēs izlemts jau krietni vien senāk un konkrētais verdikts bijis tikai galarezultāts. Ne Platinī, ne viņa advokāti ne mirkli nav grasījušies samierināties un padoties. Kļūt par FIFA prezidentu vairs nav aktuāli, taču goda jautājums gan palicis. Turklāt ir skaidrs, ka tobrīd, kad Platinī varētu pilntiesīgi atgriezties (gluži teorētiski) futbola apritē, pati FIFA arī jau būs kļuvusi citāda, katrā ziņā krietni vien zaudējusi savu unikālo neatkarību.

Taču respektablā franču izdevuma “Le Figaro” aptaujā tīmeklī, kurā piedalījās 23 000 respondentu, noskaidrots, ka aptuveni 70% uzskata Blateram un publikas elkam Platinī piespriesto sodu par taisnīgu…


Ietekmīgākie ļaudis futbolā

SAISTĪTIE RAKSTI

Nesen ASV tālrādes uzņēmums ESPN publicēja pasaules 50 ietekmīgāko ar futbolu saistīto cilvēku sarakstu. Zīmīgi, ka saraksta pašā augšgalā ierindots UEFA prezidents Mišels Platinī. Tālāk: slavenais portugāļu futbola aģents Žoržē Mendešs, Anglijas premjerlīgas izpilddirektors Ričards Skademors, Vācijas kluba “Bavaria” valdes priekšsēdētājs Karls Haincs Rumenige un piektajā vietā četrkārtējais “Zelta bumbas” laureāts argentīnietis Lionels Mesi.

Vēl pirmajā desmitniekā bija iekļuvuši arī toreizējais FIFA prezidents Jozefs Blaters (8. vieta), trīskārtējais “Zelta bumbas ieguvējs” portugālis Krištianu Ronaldu (9. vieta) un toreizējais UEFA ģenerālsekretārs Džanni Infantino (tagad – FIFA prezidents). Interesanti, ka 13. vietā šajā sarakstā ierindots Londonas kluba “Chelsea” īpašnieks Krievijas miljardieris Romans Abramovičs, savukārt “Chelsea” direktoru padomes locekle Marina Granovska – 24. vietā un Krievijas pārstāvis FIFA izpildkomitejā Vitālijs Mutko – 35. vietā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Nākamnedēļ laikapstākļi būtiski mainīsies. Ko sinoptiķi prognozē?
“Tas ir pats briesmīgākais ierocis, ko šobrīd Krievija ir pielietojusi.” Slaidiņš par notikumiem Ukrainā
Tie Latvijas valstspiederīgie, kas izšķirsies pieņemt Krievijas pilsonību pēc Kremļa aicinājuma, tiks izraidīti
VIDEO. Kas notiks, ja Tavos jaunajos saules paneļos iespers zibens? 4
“Ukraiņu ģenerālštābs par to klusē, bet tas ir apzināti!” Slaidiņš komentē pēdējās 24 stundās notikušo 18
Lasīt citas ziņas

Finanšu partneris - LANDE

Sadarbības projekts
Saeima pieņem atbalsta paketi apkures izmaksu pieauguma segšanai iedzīvotājiem
VIDEO. Baltkrievijas robežsargi mudina migrantus šķērsot Baltkrievijas-Polijas robežu 8
Nākamnedēļ laikapstākļi būtiski mainīsies. Ko sinoptiķi prognozē?
“Jūsu nesavtīgais atbalsts dod spēku nesabrukt zem traģisko notikumu sloga.” Ukrainas ārsti strādā Rīgas slimnīcā
Pirms 30 gadiem sākās Pirmā pasaules latgaliešu konference
23:03
Šaha saime paliek uz Krievijas nots
22:07
Latvijas basketbola izlases atvērtajos treniņos piedalās teju visi līderi, arī Kristaps Porziņģis
21:32
Suns ir priecīgs, ka atradis cilvēku. Saruna ar cilvēku meklētāju biedrības “Helper Latvia” dibinātājiem
Latvijas Saeima Krieviju atzīst par terorismu atbalstošu valsti, aicina citas valstis rīkoties tāpat 132
SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā
Pret Latvijas Saeimas resursiem norit apjomīgs Krievijas agresiju atbalstošu kiberaktīvistu uzbrukums
VIDEO. Pasaulslavenā grupa “Coldplay” koncertā Briselē vienojas kopīgā dziesmā ar ukraiņu rokgrupas solistu
Baltkrievijā līdz 13 000 karavīru ir parakstījuši vienošanos par dalību karā pret Ukrainu 36
Tie Latvijas valstspiederīgie, kas izšķirsies pieņemt Krievijas pilsonību pēc Kremļa aicinājuma, tiks izraidīti
Sarkandaugavā aizdegušies divi mikroautobusi, atkritumi un piebūve
Juris Lorencs: Nevis Putins ir izveidojis agresīvo Krieviju, bet gan pati krievu tauta ir radījusi Putinu
VIDEO. Maza, spoža pērlīte! Kuru apdzīvotu vietu Latvijā noteikti jāapskata vēl šajā vasarā?
VIDEO. Ukrainas karavīri, kas tur līniju starp Siverskas un Soledaras pilsētām Donbasā, saskaras ar nepārtrauktām apšaudēm
FOTO. Ar stāvovācijām un varenu līdzdziedāšanu Dzintaros izskanējis Igo jubilejas koncerts 2
VIDEO. Kas notiks, ja Tavos jaunajos saules paneļos iespers zibens? 4
Piektdien kļūs vēl mazliet tveicīgāks
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs