Streļčenokam aizdomas par KNAB likuma grozījumu kavēšanu 2
Ir indikācijas, ka tiek mēģināts kavēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) likuma grozījumu virzību Saeimā, intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks.
Streļčenoks pauda, ka, runājot ar Saeimas deputātiem, saņēmis indikācijas, ka viņiem ir stāstīts – grozījumi KNAB likumā var kavēt Latvijas iestāšanās sarunas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). “Ceru, ka deputāti nav manipulējami un viņiem ir objektīva izpratne,” teica KNAB vadītājs.
Viņš arī uzsvēra, ja minētie grozījumi netiks pieņemti, situācija birojā paliks tāda pati, kāda tā ir patlaban – kad nav iespējams atlaist atsevišķus darbiniekus. “Es neesmu gatavs maksāt nodokļu maksātāju naudu par to, ka cilvēks neiet uz darbu,” teica Streļčenoks.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā atbalstīja KNAB likuma grozījumus, kas paredz pilnveidot regulējumu attiecībā uz KNAB biroja darbu un tā vadītāja atbrīvošanu no amata.
Likumprojekts izstrādāts pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijām, kas Latvijai sniegtas korupcijas apkarošanas jomā, iepriekš deputātus informēja Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš. Viņš arī sacīja, ka valdība uzdevusi līdz septembrim KNAB izstrādāt jaunu biroja likumu.
Patlaban KNAB likuma piemērošana praksē pilnībā nenodrošina OECD Konvencijas par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos, teikts likumprojekta anotācijā.
Regulējumā precizēts biroja statuss, nosakot, ka tā ir tiešās pārvaldes iestāde un biroja institucionālo pārraudzību īsteno ar Ministru prezidenta starpniecību. Pārraudzība nozīmē premjera tiesības pārbaudīt KNAB priekšnieka pieņemto pārvaldes lēmumu tiesiskumu un atcelt prettiesiskus lēmumus. Pārraudzība neattieksies uz lēmumiem, ko KNAB pieņem, īstenojot savas funkcijas korupcijas novēršanā, teikts likumprojektā.
