“Tajos naratīvos Latvijas valsts neeksistēja!” Langa šokā par “Delfi” žurnālistes un profesora diskusiju LR4 0
Krievu un latviešu valodas lietojums skolās, sabiedriskās iestādēs un galu galā ģimenēs – mūžam neatrisinātais jautājums, kas, diemžēl, vēlēšanu laikā un arī pēc tām “atkal uzsplēsis jaunas rētas”.
“Klausījos Latvijas radio 4 raidījumu, kur apsprieda vēlēšanu rezultātus. Tur bija viena krievu žurnāliste no Delfiem, kura kādreiz sadarbojās ar Latvijas krievu savienību, un sociologs no Latvijas universitātes. Viņu stundu ilgajā sarunā, tajos naratīvos, ko runāja, Latvijas valsts neeksistēja. Latvijas kā nacionālas valsts mērķi neeksistēja,” Liāna Langa, dzejniece, kampaņas #RunāLatviski vadītāja, ievēlēta Rīgas domē (NA) TV24 raidījumā “Preses Klubs” skaidro.
Viņiem esot bijušas viņu specifiskās intereses, viņiem neinteresējot, kā mēs te jūtamies, mēs vienkārši esam latvieši, kas ar savu nacionālo politiku traucē viņiem labi justies, uzbāžas ar savu valsts valodu, “bet tas ir jebkuras nacionālas valsts princips, ja tu šeit dzīvo 35, tu runā valsts valodā. Neviens neinteresējas, kā tu runā savā virtuvē, bet publiskajā telpā ir valsts valoda, kas vieno visu sabiedrību,” Langa norāda.
Viņasprāt, visa integrācijas politika ir bijusi neveiksmīga, jo tik pacietīgi, kā Latvijā integrēja “tos nabaga krievus”, nevienā citā valstī neredzētu.
“Krievi izjūt Latviju kā bijušo koloniju un viņiem ir milzīga pretestība. Šai sabiedrības daļai jāsaprot, ka šeit dzīvot kā Krievijā nevarēs un ikviens ir brīvs apsvērt repatriāciju,” kampaņas #RunāLatviski vadītāja aicina.
Skaties pilno raidījumu.
