Mājas vīns katros ģimenes godos 8
Vīndaris stāsta, ka vīna darīšana viņam nav sveša – vēl pirms kara tēvs, kurš pēc profesijas bija grāmatvedis, mājas vīnu raudzējis ģimenes patēriņam, un tas celts galdā teju katrās ģimenes svinībās. “Jau no bērnības palīdzēju ģimenei ogu vākšanā un sulas spiešanā. Vēroju un mācījos. Tētim pieliekamā bija plaukts ar vīna pudelēm, kas nekad nebija tukšs, bet vienmēr zināja mēru.”
Septiņdesmitajos gados, kad daudzos kolhozos bija vīna darītavas, tēvs, jau būdams pensijā, bija vīndaris toreizējā Talsu rajona Laidzes vīna darītavā. Taču Andropova alkohola apkarošanas kampaņas laikā Latvijā visas vīna darītavas nolikvidētas. “Tad arī iznīcināja Jelgavas LLU pārtikas tehnoloģijas fakultātes vēl no pirmskara laikiem saglabāto vīna raugu kolekciju,” zina teikt Baņģieris.
Taču Baņģieru ģimenē vīna darīšanas tradīcijas turpināja dzīvot. Liekot lietā tēva iemācītās gudrības, Varis Baņģieris savai saimei ik gadu raudzējis dažus desmitus litru vīna. “Sākumā zināšanu un pieredzes bija maz, arī vīni izdevās ļoti dažādi – garšīgi un mazāk garšīgi, reizēm sabojājās un iznāca tikai etiķis,” vīna darīšanas pirmsākumus atminas Baņģieris.
