– Jūs pati esat ļoti aktīva tviterī. Tas palīdz darbā? 25
– Man ir vajadzība runāt ar cilvēkiem, kas nav saistīti ar politiku. Runāju tramvaju pieturā, autobusā, lietotu apģērbu veikalā, baznīcā, slimnīcā un tviterī. Darbā bieži esmu problēmu risināšanas ierīce. No vienas puses, tviteris ir kaut kas līdzīgs cigaretei, lai mazliet atietu, bet, no otras puses, vēlos dzirdēt cilvēkus neatkarīgi no tā, vai tas ir patīkami vai nav. Pat vismurgainākā pieredze palīdz veidot kopainu.
– Kas būtu saprotams kā mūsdienīgs nacionālisms? Dažiem tas liekas pārāk stipri brūķējams, par ekstrēmu, taču rietumvalstīs popularitāti pamazām aizvien vairāk iekaro dažāda kaluma, dažādas ievirzes nacionālisti, kurus dēvē arī visādos sliktos vārdos. Vai Nacionālajai apvienībai ir kādas no citiem atšķirīgas, varbūt inteliģentākas iezīmes?
– Varu runāt kā novērotāja, jo partkomus neapmeklēju. Latvijā ir deformēts politiskais līdzsvars. Latvijā par nacionālistiskiem dēvē tos jautājumus, kas faktiski ir obligātais minimums, lai ilgtermiņā pastāvētu valsts, – etniski nesadalīta valsts skola valsts valodā, valodas lietojums publiski un darbavietās, integrācijas politika. Nacionālā apvienība šobrīd ir vienīgā, kas uzstāj uz šīm valstiskajām vajadzībām, uz normālu Eiropas minimumu. Tas, ka šobrīd notiek latviešu jauniešu diskriminācija darbavietās, tas, ka viņi tiek pazemoti, tas, ka darbavietās notiek psiholoģisks mobings pret tiem, kas runā latviski, – tas nav nacionālkonservatīvs jautājums, tas ir politiskās varas nodevīgas bezdarbības jautājums. Cilvēki ir daudz krāpti. Par to, ka jābūt skolām latviešu valodā, runāja jau neatkarības sākumā. Pirms pēdējām vēlēšanām tika solīts, ka pāreja uz vienotu izglītības sistēmu valsts valodā sāksies 2018. gadā, kas atkal izrādījās meli. Attiecībā uz šo jautājumu NA būtībā pat nav nacionālisti, bet partija, kas mēģina uzturēt prasību par šo minimālo valstisko programmu. Tas, starp citu, bija arī izšķirošais iemesls, kādēļ nolēmu strādāt ar Ināru.
– Jūs sakāt, ka šobrīd citi neuzklausa NA, bet visas partijas taču uzdodas par latviskām!
– Elementāras valsts sakārtošanas lietas varētu realizēt citi, arī “Vienotība” vai ZZS, bet ir gribas deficīts. Partiju sponsoru biznesa intereses ir saistītas ar termiņuzturēšanās atļauju nekustamā īpašuma lobiju, pārvadājumiem uz Krieviju, Krievijas tranzītu un citiem labumiem. Tie ir lielāki, nekā pašiem gribas atzīt. Man grūti citādi tulkot šo ieilgušo politisko murgu.
