Līga Krapāne
Līga Krapāne
Foto: Ieva Čīka/LETA

Tiesa nav Krapānes pusē norādot, ka viņai vajadzēja paredzēt, ka šādi izteikumi radīs rezonansi sabiedrībā, kaitējot Valsts kontroles tēlam 0

Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
“Tas ir beigu sākums! Melni mākoņi dosies tur, kur lec saule!” Nostradama prognoze 2025. gadam 20
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosaucis 10 politiķus, kuru pieļautās kļūdas būtiski ietekmējušas Latvijas politisko un ekonomisko situāciju 160
Ceļā no Rojas uz Roņu salu pazuduši divi cilvēki. Atpūtniekus ceļā pārsteigusi vētra 40
Lasīt citas ziņas

Administratīvā rajona tiesa noraidījusi bijušās Valsts kontroles (VK) Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadītājas Līgas Krapānes pieteikumu pret savu bijušo darbavietu. L. Krapāne prasīja divu ­rājienu atcelšanu, morālā kaitējuma atlīdzību 5000 eiro apmērā un pienākumu VK publiski atvainoties.

Aizvadītā gada augustā Valsts kontroles vadība Krapānei izteica rājienu par to, ka viņa ir bijusi to 150 personu vidū, kas parakstīja vēstuli valsts augstākajām amatpersonām par vispārīgas informācijas nesniegšanu Covid-19 vakcinācijas jautājumos. Pieteicēja uzskata, ka viņa vēstuli ir parakstījusi kā privātpersona un viņai ir tiesības uz vārda brīvību.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tiesa, izvērtējot lietas apstākļus, pilnībā piekritusi nevis Krapānei, bet gan valsts kontrolierim Rolandam Irklim, kurš uzskata, ka ar Krapānes rīcību ne tikai tiekot mazināta VK darbības efektivitāte, bet arī negatīvi ietekmēts iestādes tēls, iedragāta sabiedrības uzticība VK.

Tiesa atzīst, ka VK pamatoti secinājusi, ka parakstītā vēstule satur izteikumus par VK aktuālu revidējamo jomu un ka vēstulē ir arī ietverti nepamatoti izteikumi. “Turklāt pieteicējai atbilstoši viņas profesijai un ikdienas amata pienākumiem vajadzēja ne tikai kritiski izvērtēt vēstulē paustos izteikumus, bet arī paredzēt, ka šādi izteikumi radīs rezonansi sabiedrībā, kaitējot Valsts kontroles tēlam,” pauž tiesa.

Tiesa akcentē, ka Krapānes parakstītajā vēstulē ne tikai uzdoti jautājumi, bet arī ietverta virkne apgalvojumu. Piemēram, ne tikai lūgts sniegt skaidrojumu par veselības ministra Daniela Pavļuta pausto saistībā ar Covid-19 testu neprecizitātēm, paskaidrojot, ka tas ir ietekmējis statistiku par Covid-19 inficētajiem, bet arī apgalvots, ka PĶR testi varot būt līdz 30 procentiem neprecīzi. Norādīts arī tas, ka Latvijas sabiedrība, savlaicīgi nesaņemot informāciju par testu kļūdām, ir ilgstoši maldināta par inficēšanās statistiku un testu drošumu, ka valsts ir ilgstoši ierobežojusi indivīda tiesības un brīvības.

Balstās uz žurnālistu publikācijām

Tiesa ir atzinusi, ka vēstulē minētās ziņas neatbil­stot patiesībai, un to konstatējusi no žurnālistu publikācijām. Kā pierādījumu tam, ka tās ir aplamas, tiesa min sabiedrisko mediju portālā “lsm.lv” 2021. gada 8. jūnijā publicēto rakstu un audio materiālu “Re:Check pēta nepatiesus apgalvojumus 150 pazīstamu cilvēku vēstulē par vakcināciju pret Covid-19” un “Re:Baltica” mājaslapā internetā 2021. gada 2. jūnijā publicēto rakstu “Jālabo inficēšanās statistika? Vēstules autori maldina par testiem un vakcīnām”.

Vaicāju Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājai Veronikai Krūmiņai, vai spriedumā tiesa var balstīties uz mediju publikācijām. Norobežojoties no konkrētās lietas, V. Krūmiņa norādīja, ka, “izspriežot lietu, tiesa ne no viena, arī no žurnālistu rakstiem, raidījumiem, nedrīkst ietekmēties”.

Nesaskata vārda brīvības ierobežošanu

Administratīvā rajona tiesa L. Krapānes lietā arī ir atzinusi: “Tā kā nav atrodams pamatojums vēstules parakstītāju apgalvojumam, ka Covid-19 statistika ir neprecīza, ka vakcīnas nav drošas un efektīvas un ka vakcinācija pret Covid-19 nepasargā personu no smagas saslimšanas vai nāves, attiecīgās ziņas bija nepamatotas. Neitrālam lasītājam no malas vēstulē paustie izteikumi varēja radīt maldīgu priekšstatu, ka inficēšanās ar Covid-19 statistika ir neprecīza un vakcīnas nav drošas un efektīvas, un valsts, nepastāvot reālam apdraudējumam, nepamatoti ierobežo personu pa­mattiesības.”

Reklāma
Reklāma

Tiesa uzskata, ka vēstulē ir ietverti apgalvojumi, turklāt nepamatoti, attiecībā uz valsts politikas ieviešanu un konkrētu iestāžu rīcību, tādējādi skarot VK revidējamās jomas.

Tiesa neuzskata, ka, disciplināri sodot Krapāni, būtu ierobežota viņas vārda brīvība. Tiesa atsaukusies gan uz Satversmes 100. pantā garantētajām tiesībām, kuras nav absolūtas, gan arī Eiropas Cilvēktiesību tiesu, kura norādījusi, ka Konvencijas 10. pants negarantē neierobežotu vārda brīvību pat attiecībā uz sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem.

Rājiens par valsts kontroliera apiešanu

VK otru rājienu Krapānei izteikusi par to, ka viņa nav ievērojusi iekšējās kārtības noteikumus, komunicējot ar “Latvijas Avīzes” žurnālisti un sniedzot informāciju publikācijai. Runa ir par manu, Māras Libekas, rakstu “Paraksts, kas maksā amatu” “Latvijas Avīzes” 2021. gada 11. jūnija numurā. VK ieskatā Krapāne esot pārkāpusi iestādē noteikto kārtību saziņai ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, jo nenosūtīja jautājumus uz VK oficiālo elektronisko pas­ta adresi pieprasījuma reģistrācijai. Atbilde žurnālistei nosūtīta bez saskaņošanas ar valsts kontrolieri, neizmantojot iestādes oficiālo elektronisko pastu.

“Lai arī pieteicējas sniegtā informācija plašsaziņas līdzekļa pārstāvei izteikta pārliecības formā, ka viedokļu atšķirības nevar būt par pamatu sodīšanai, darba tiesisko attiecību izbeigšanai vai diskriminācijai, tomēr tā var radīt maldīgu priekšstatu par to, ka viedokļu atšķirību dēļ darba devējs pieteicēju soda un diskriminē vai izbeidz darba tiesiskās attiecības, tā kaitējot Valsts kontroles reputācijai un palielinot tiesību aktiem neatbilstošās rīcības būtiskumu,” uzskata tiesa.

Spriedumu pārsūdzēs

L. Krapāne “Latvijas Avīzei” sacīja, ka spriedums mēneša laikā tiks pārsūdzēts: “Neesmu mainījusi savu viedokli un pārliecību par to, ka Valsts kontroles vadītāja rīcība pēc vēstules parakstīšanas bija klaji manas cilvēktiesības pārkāpjoša ar vienu mērķi – dabūt mani projām no Valsts kontroles. Es cīnīšos līdz galam, jo joprojām ticu, ka mēs dzīvojam tiesiskā valstī.”

L. Krapāne arī vērsusies ar iesniegumu “Par diskrimināciju, nevienlīdzīgu attieksmi darbā un konstitucionālo tiesību pārkāpumu” arī pie tiesībsarga. Ņemot vērā pārbaudes lietas sarežģītību un nepieciešamību izvērtēt saņemto papildu informāciju, pārbaudes lieta ir pagarināta līdz 2. augustam, informēja Tiesībsarga biroja pārstāvis Raimonds Koņuševskis.

SAISTĪTIE RAKSTI