Kaut arī simts gadus “Titānika” nogrimšanā vainots aisbergs, amerikāņu zinātnieki identificējuši jaunu iespējamu vaininieku – Mēnesi, vēsta laikraksts “Daily Telegraph”.

Lasītākie

Lai krīzes vai kara situācijā neciestu badu… 10 pārtikas produkti, kuri nebojājas gadiem ilgi

Kokteilis

Kas jūs bijāt iepriekšējā dzīvē? Vienkāršs aprēķins pēc dzimšanas datuma var sniegt atbildi

Pēc Irānas “nē” Trampam ASV “pastardienas lidmašīna” pamanīta riņķojam virs ASV kodolieroču vadības centra

Lasīt citas ziņas

Pasažieru laineris nogrima pēc sadursmes ar pamatīgu aisbergu, taču ledus kalnu kuģa ceļā novietoja Zemes un Mēness savstarpējā novietojuma reta kombinācija, aprēķinājuši Teksasas universitātes zinātnieki. Trīs mēnešus pirms sadursmes, 1912. gada 4. janvārī, bijusi novērojama astronomisku faktoru ārkārtīgi reta kombinācija, kā dēļ Mēness attālums no Zemes bijis tuvākais 1400 gadu laikā, tam izraisot neparasti spēcīgas plūdmaiņas. Neparastais Mēness un Zemes novietojums sekoja tikai dienu pēc tam, kad vistuvākajā gada pozīcijā atradās Zeme un Saule, kas arī ietekmē plūdmaiņas.

Spēcīgais paisums varēja aizskalot no Kanādas piekrastes apjomīgu aisbergu klāstu, kas pēc tam dreifēja dienvidu virzienā. Aisbergiem vajadzētu dreifēt aptuveni trīs mēnešus, lai sasniegtu kuģu ceļus, kur 14. aprīlī nogrima “Titāniks”, aiznesot sev līdzi dzelmē 1500 dzīvības. “Viņi pilnā ātrumā iepeldēja aisbergu joslā, un tieši tas nogremdēja kuģi. Bet neparasti lielo aisbergu skaitu “Titānika” ceļā varētu izskaidrot ar Mēness aktivitāti,” sacīja pētījuma autors, Teksasas štata universitātes profesors Donalds Olsons. “Mēs nevaram apgalvot, ka zinām, kur tieši “Titānika” aisbergs atradās 1912. gada janvārī, tagad to neviens nevar, taču šis ir reālistisks scenārijs,” piebilda Olsons.