Kaut arī simts gadus “Titānika” nogrimšanā vainots aisbergs, amerikāņu zinātnieki identificējuši jaunu iespējamu vaininieku – Mēnesi, vēsta laikraksts “Daily Telegraph”.

Lasītākie

VIDEO. “Divas mašīnas pašvaldības policijas atbrauca” – Ogrē slēgts bērnu izveidotais dzērienu veikals

Kokteilis

Ja tavas mājas numurā ir kāds no šiem 3 cipariem, tev ir potenciāls sasniegt visu, ko sirds kāro 26

Farmācijas gigants “AstraZeneca” atzīst, ka viens no tās Covid-19 vakcīnas blakusefektiem var būt pat nāvējošs 7

Lasīt citas ziņas

Pasažieru laineris nogrima pēc sadursmes ar pamatīgu aisbergu, taču ledus kalnu kuģa ceļā novietoja Zemes un Mēness savstarpējā novietojuma reta kombinācija, aprēķinājuši Teksasas universitātes zinātnieki. Trīs mēnešus pirms sadursmes, 1912. gada 4. janvārī, bijusi novērojama astronomisku faktoru ārkārtīgi reta kombinācija, kā dēļ Mēness attālums no Zemes bijis tuvākais 1400 gadu laikā, tam izraisot neparasti spēcīgas plūdmaiņas. Neparastais Mēness un Zemes novietojums sekoja tikai dienu pēc tam, kad vistuvākajā gada pozīcijā atradās Zeme un Saule, kas arī ietekmē plūdmaiņas.

Spēcīgais paisums varēja aizskalot no Kanādas piekrastes apjomīgu aisbergu klāstu, kas pēc tam dreifēja dienvidu virzienā. Aisbergiem vajadzētu dreifēt aptuveni trīs mēnešus, lai sasniegtu kuģu ceļus, kur 14. aprīlī nogrima “Titāniks”, aiznesot sev līdzi dzelmē 1500 dzīvības. “Viņi pilnā ātrumā iepeldēja aisbergu joslā, un tieši tas nogremdēja kuģi. Bet neparasti lielo aisbergu skaitu “Titānika” ceļā varētu izskaidrot ar Mēness aktivitāti,” sacīja pētījuma autors, Teksasas štata universitātes profesors Donalds Olsons. “Mēs nevaram apgalvot, ka zinām, kur tieši “Titānika” aisbergs atradās 1912. gada janvārī, tagad to neviens nevar, taču šis ir reālistisks scenārijs,” piebilda Olsons.