Egils Līcītis: Ja nesakasīs pusotru miljonu, tad pašiem konsultantiem nāksies konsultēties, kā izrausties no nepatikšanām 1
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Izrādās, ka agrākos laikos Rīgas domes deputātu pienākumu pildīšana bija tik sapasīga ar konsultantu amatiem “Rīgas satiksmes” kapitālsabiedrībā kā Allažu ķimelis sader kopā ar vēžiem vai kā patīkami laika apstākļi – ar labu garīgo.
Sveši tur degunu nedrīkstēja bāzt, pilsētas sabiedriskā transporta uzņēmums bija visai noslēgta sistēma, bet pietika jau pa nopilējušai informācijas lāsei, lai secinātu, ka organizācijā algotie saskaņieši un “Gods kalpot Rīgai” biedri tikuši trekni uz rīdzinieku rēķina. Savukārt pasažieru pārvadātāji un jo īpaši tresta pārvaldnieks Leons Bemhens baudīja galvaspilsētas domes labvēlības režīmu un bez mitas saņēma dotācijas un subsīdijas.
Bet nu iedzīta viena no beidzamām naglām vecās kārtības zārkā.
Kā vēsta LTV raidījums “De facto” – jaunās “Rīgas satiksmes” vadības piesaistītie advokāti nolēmuši piedzīt no vecās valdes četriem locekļiem atlīdzinājumu pusotra miljona eiro apmērā par fiktīvu amatvietu radīšanu. Prasība attiecas uz 16 konsultantu darbā pieņemšanu, kas ar padomiem līdzējuši satiksmes uzņēmumam teju desmit gadu garumā vai īsāku laika periodu. Jau dzīves laikā par leģendām kļuvušie fiktīvā darba ņēmēji nebija izlepuši.
Ko gan paveikuši augstas sagatavotības praktiķi par pieticīgu aldziņu, šīs dzīves atmestām skopām pabirām, var teikt, gandrīz grašiem, pelnot 3000 vai 3500 eiro mēnesī?
Viens korifejs sniedzis metodiskos norādījumus, kā organizēt uzņēmuma sporta spēles, otrs monitorējis situāciju autostāvvietās, trešais veicis pētījumus par darbinieku motivācijas celšanu. Bijis konsultants par alternatīvo degvielu un bijis padomdevējs darba tirgus jautājumos. Speciālistu kvalifikācija bij tāda, it kā viņi būtu konsultējuši jau Kristofora Kolumba karavelu pārbraucienu.
Pieredze un zināšanas neradīja šaubas par spējām un atbilda līmenim, lai konsultētu arī par ekstrēmo – ko darīt, ja trolejbusu depo pēkšņi iemaldās ragainis alnis, un kā savaldīt personu, kura, ieķērusi degvīnīti pāri mēram, ālējas tramvajā.
Amatu grūtumos “Satiksmes” maizē pieņemtie cilvēki bijuši nokausēti jau ar atskaitēm vien – tik bijuši nopūlējušies, rakstot un aizpildot dažādus formulārus par paveikto. Kā saka atkārtoti domē ievēlētais “Saskaņas” deputāts Sandris Bergmanis – esot bijis jāpilda “konkrēti kaut kādi uzdevumi” un pēc tam jāparaksta aktu “nodeva – pieņēma”. Vai tā rīkoties katru reizi un pēc katra uzdevuma nav nogurdinoši?
Tagad daudzi bijušie padomnieki, konsultanti, pētnieki, vieslektori nav presei pieejami – nav sazvanāmi, atceļ intervijas, uz jautājumiem neatbild.
TV skatītāji atceras ziņu sižetus, kur Rīgas domnieki, kam nav ne atjautas, ne attapības, nezina paskaidrot ne bū, ne bē, kad vaicā, ar ko īsti bijuši nodarbināti. Turpretī citi bijušie konsultanti, kam strādā fantāzija, pa telefonu, neielaižoties sīkumos, nesarkdami vairāk kā siltumnīcas tomāti, tā nostāda lietas, ka faktiski “Rīgas satiksme” bez viņu klātbūtnes un neizmantojot pakalpojumu sniedzēju pieredzes bagāžu atrastos uz sabrukuma robežas vai tiktu novesta galēja sajukuma stāvoklī.
Uzņēmums pārstātu funkcionēt, ja to nekonsultētu tādi vīri kā Rīgas domē ievēlētie Bergmanis, Paškovs, Kuzmuks, Klementjevs, ja situāciju nemonitorētu Rīgas vēlēšanu komisijas vadītājs Juris Kokins, ja ar “Rīgas satiksmi” nesadarbotos “Saskaņas” jaunatnes organizāciju aktīvisti. Visi griezušies kā spoles un gājuši uz darbu kā pa stīgu.
Īstenībā diez vai katrs no krējumlaižām zina, kādās koordinātās un kurā adresē “Rīgas satiksme” vispār atrodas.
Ja bijušie valdes locekļi četratā nesakasīs pusotru miljonu uzņēmuma iztērēto līdzekļu, tad pašiem konsultantiem nāksies konsultēties, kā izrausties no nepatikšanām un maksāt ragā. Oioioi, ja vēl noskaidrosies, ka saskaņieši ziedojuši ievērojamas summas partijai – vai tas nebūs pants par nodokļu maksātāju līdzekļu nelikumīgu pārsūknēšanu.
Tā dzird, ka arī Valsts policija izmeklējot lietas par šo personu un vēl apmēram 30 citu domes valdošajai koalīcijai pietuvināto fiktīvu nodarbināšanu.
Izmeklētājiem varētu ieteikt painteresēties – kāds taču ieteica Bemhena kungam dibināt šāda veida barotni, neba pasažieru pārvadātājam pašam iešāvās prātā – hei, man vajadzīgi šādi pakalpojumu sniedzēji, kurus paēdināšu ar lašmaizītēm un dūmu desām uz uzņēmuma rēķina! Kāds taču aizlika vārdu par to, kuri konsultanti jānoformē amatvietās? Kurš tas bija?
