Ukrainas bērni neprot gulēt. Metro, virs kura sprāgst raķetes, nav gulēšana. Ukraiņu skolas direktora stāsts. 0
Rīgas Ukraiņu vidusskolā darbs ar Ukrainas bēgļiem nav nekas jauns, tas jau ir piedzīvots 2014. gadā, kad skolā ieplūda 80 bērnu no Ukrainas. TV24 “Speciālizlaidumā” skolas sociālais pedagogs Egīls Vilkaušs stāsta, kādi viņi ir – atbraukušie bērni.
“2014. gadā visa sabiedrība vairāk pievērsās sīriešu bēgļiem, jo toreiz arī Sīrijā bija karš. Tobrīd mūsu skolā bija ieplūduši jau ap 80 cilvēki. Atceros, Rīgas skolu sanāksmēs direktori runāja, ka viņiem jātiek galā ar 2 sīru bērniem. Tad es teicu, ka man skolā ir 80 ukraiņi un ar ko gan viņi šeit atšķiras no sīriešiem?” atceras E.Vilkaušs.
Grūtākais esot, piemēram, klasē, kurā 6 bērni runā tikai ukraiņu valodā, bet pārējie zina latviešu valodu, vadīt stundas valsts valodā. Toties jau 2014. gadā iegūtā pieredze palīdz tagad būt gatavākiem bēgļu uzņemšanai.
Pašlaik gan process ir tikai sācies, primās ģimenes atnāk uz skolu. Bet kādi ir šie bērni, kuri tagad mācīsies ukraiņu skolā Latvijā?
“Es ļoti cienu ukraiņu gari. Tās mātes, kas atbrauc, viņas nesūdzas, viņas neraud, viņas pat mēģina pasmaidīt. Viņas nevienu negāna, viņas nesaka, ka kāds ir slikts. Viņu acīs es redzu visu, kas notiek Ukrainā. Man nav jāskatās video “Facebook”, es paskatos acīs šīm mātēm, un man viss ir skaidrs,” emocionāls ir pedagogs.
“Es paskatos acīs šiem bērniem, kuri vairs nemāk gulēt, viņiem ir izsists ritms tāpēc, ka tie bērni nav gulējuši. Kijevieši ir nakšņojuši metro. Tā nav gulēšana, kad virs viņiem sprāgst raķetes. Līdz ar to mātes saka, ka tagad bērniem būs jāmāca jauns ritms, kā viņi gulēs. Un, protams, izmaiņas ir arī bērnu acīs. Viņi ir ļoti mazi bērniņi, bet ļoti spēcīgi. Viņi turas. Viņi neko nestāsta, bet es redzu viņos, ko viņi ir pārcietuši.”
