Vācijā apgānīta Stepana Banderas kapavieta 1
Nezināmi vandaļi naktī uz 17. augustu Minhenes Meža kapos nogāzuši akmens krustu no ukraiņu tautas pretošanās kustības varoņa Stepana Banderas (1909 – 1959) kapavietas. Kā ziņo Vācijas un Ukrainas mediji, huligāni izmētājuši pie pieminekļa liktos ziedus un mēģinājuši Banderas kapu atrakt.
Vācijas Bavārijas pavalsts policijas pārstāvji norādījuši, ka notiek incidenta izmeklēšana. Minējumi par motīviem netiek izteikti, tāpat policija atturas no politiskā konteksta komentēšanas, taču spriež, ka 1,8 m augstais un metru platais krusts no postamenta nogāzts ar spridzekļa palīdzību.
Padomju laikā un mūsdienu Krievijā par “fašistu” saukātais un ienīstais Stepans Bandera bija viens no Ukrainas Sacelšanās armijas (UPA) dibinātājiem. Otrā pasaules kara beigās UPA Ukrainas rietumos cīnījās kā pret vācu un padomju armiju, tā arī pret poļu partizāniem.
Bandera, kaut sākotnēji sabiedrojās ar vāciešiem, tomēr jau 1941. gada jūlijā tika arestēts, jo viņa iecerētajai neatkarīgajai Ukrainas valstij Hitlera plānos vietas nebija. No Zaksenhauzenes koncentrācijas nometnes pretošanās līderi atbrīvoja 1944. gadā. Pēc kara Bandera palika dzīvot Rietumvācijā, kur ar svešu vārdu tam izdevās ilgu laiku izvairīties no padomju sūtītajiem slepkavām. PSRS viņam asās pretpadomju nostājas dēļ aizmuguriski bija piespriests nāvessods. 1959. gada 15. oktobrī Minhenē pie ieejas paša mājvietā ar nāvējošās zilskābes ampulu Banderu nogalināja padomju specdienesta aģents Bogdans Stašinskis.
