Vai esam sociālās katastrofas priekšā? Dziļās renovācijas var būtiski pagarināt ēku dzīvildzi 7
Dace Vārna, Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas “Mājoklis” valdes priekšsēdētāja
Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes un Latvijas Valsts kontroles noslēgtās revīzijas datiem Latvijas iedzīvotāju, kas dzīvo mājoklī ar “būtiskiem” bojājumiem, īpatsvars 2017. gadā bija 22,8 %, un tas ir ceturtais sliktākais rādītājs Eiropas Savienībā, turklāt 2018. gadā šo personu īpatsvars jau ir palielinājies līdz 23,5 %, 2020. gadā līdz 24,2 %.
Satraukumu raisa jau esošie piemēri ar Kr.Valdemāra un Venstpils ielas ēku iemītnieku evakuāciju, taču saprotam, ka šādas ēkas Latvijā ir daudz un tie nebūs vienīgie gadījumi.. Cik cilvēki vienlaikus var palikt uz ielas?
Eksperti nemitīgi dod mājienus, ka padomju laika blokmājas neatbilst tehniskām un kvalitātes prasībām. Tomēr neviens no ekspertiem saprotamu iemeslu dēļ tieši neatbild uz jautājumu – cik ilgi padomju laikā celtās blokmājas vēl kalpos. Teorētiski šo māju kalpošanas termiņš jau ir beidzies vai jau tuvojas beigām. Problēma ir valstiska mēroga. Vai renovācija paildzinās ēku dzīvildzi? Un ja paildzinās, tad par cik gadiem? Vai ir jēga ieguldīt renovācijā, ja tā mūžs nepārsniegs 10 – 20 gadus?
Šis jautājums bija arī pagājušās nedēļas Eiropas Parlamenta dienaskārtībā domājot par dziļo renovāciju īpašu atbalstu, kas ēkas dzīvildzi var pagarināt vismaz par 50 gadiem.
14.03. Eiropas Parlaments lēma par Ēku energoefektivitātes direktīvas pārskatīšanu ar mērķi jau līdz 2030. gadam būtiski palielināt ēku renovācijas apjomu. Eiropas Komisijai ir ambiciozs plāns 10 gadu laikā renovēt visas ēkas ar zemu energoefektivitāti, taču, ņemot vērā mūsdienu iespējas, to nebūs viegli realizēt, jo daudz ir atkarīgs no dzīvokļu īpašniekiem, kuriem šobrīd jāpieņem svarīgs lēmums.
Eiropas Parlamenta (EP) nostāja – līdz 2030.gadam visām ēkām jābūt vismaz E energoefektivitātes klasei un katrai dalībvalstij ir pienākums īpaši atbalstīt “dziļās” renovācijas, kas ievērojami pagarinās ēku kalpošanas ilgumu un mērķdotācijas, subsīdijas padarīt pieejamas neaizsargātām mājsaimniecībām. EP nostāja paredz, ka dalībvalstīm būs jānodrošina vēl lielāks atbalsts renovācijām un vēl vairāk jāatvieglo piekļuvi dotācijām un finansējumam, jo īpaši ēkām, kurām ir vissliktākie rādītāji.
Ēku energoefektivitātes direktīvas grozījumi tiks apspriesti Eiropas Komisijā un varētu tikt pieņemti jau š.g.vasarā.
Par šo un citiem ar māju renovāciju saistītiem jautājumiem tiks runāts bezmaksas seminārā 11. un 20.aprīlī.
Par mājas renovāciju vispār pastāv vairāki mīti, kuri baida dzīvokļu īpašniekus un traucē viņiem pieņemt lēmumu savas mājas labā. Energoefektivitāte dod iespēju katram iedzīvotājam individuāli maksāt par siltumu, nav siltuma zudumu, līdz ar to – samazinās rēķinu izmaksas. Lai to sasniegtu ir nepieciešana apkures sistēmas un uzskaites sistēmas maiņa, uzstādot alokatorus. Pie tam, šobrīd ir pieejams ES līdfinansējums, ar kura palīdzību var saņemt grantu 49% apmērā.
Šie un citi būtiski jautājumi tiks apspriesti konferences “Mājoklis 2023” laikā, kurā aicinātas piedalīties visas mājokļu politikā ieinteresētās puses – politiķi, politikas veidotāji, namu apsaimniekotāji, biedrības, kopības, dzīvokļu īpašnieki. Konferencē būs iespēja iepazīt arī Igaunijas pieredzi.
Konferences laikā plānots kopīgi apskatīt un analizēt mājokļu attīstības, ilgmūžības un drošības jautājumus valsts un indivīda līmenī Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitātes kontekstā. Tiks meklētas atbildes uz aktuālajiem nozares jautājumiem un izaicinājumiem, un, ņemot vērā Eiropas un Latvijas klimata mērķus, praktiski ieteikumi energoefektivitātes problēmu risinājumiem daudzdzīvokļu ēku renovācijas uzsākšanā.
Vairāk informācijas: majoklis.lv/konference
