“Vai esi izdarījusi kaut ko tādu, lai vīrietim tev gribētos dāvināt ziedus?” Jānis atklāj, kāpēc vīrieši pirmajā randiņā sievietēm nedāvina ziedus
110
Romantiskās filmās un grāmatās tā notiek teju vienmēr – jau uz pirmo randiņu ar sievieti vīrietis ierodas ar ziediem, visbiežāk – sārtām rozēm, tā padarot šo satikšanos īpaši emocionālu. Bet realitātē tā ne vienmēr notiek. Ne viena vien sieviete draudzeņu sarunās izteikusi izbrīnu, kāpēc vīrieši randiņos vairs nedāvina ziedus.
Jau iepriekš LA.LV rakstījām par Jāni Riņķi. Viņš ir 43 gadus vecs vīrietis, kurš piekrita ar mums dalīties savā randiņu pieredzē. Jānim patiešām ir ko teikt par ziedu dāvināšanas tēmu, jo šobrīd arī viņš lielākoties uz pirmo randiņu dodas bez ziediem.
Randiņu formāts ir mainījies
Vispirms Jānis norāda, ka satikšanās stils šobrīd ir ļoti mainījies: “Īstenībā vīrieši sievietēm dāvina ziedus joprojām, viņi cenšas to darīt, bet pēdējā laikā (esmu to dzirdējis no vairākiem vīriešiem) ir mainījies pats randiņu “formāts”. Agrāk tika uzskatīts par pienākumu jebkurai sievietei arī pirmajā randiņā uzdāvināt kaut vai vienu ziedu. Taču šobrīd, mainoties randiņu paradumiem, mainās arī ziedu pasniegšanas tradīcijas.
Bieži cilvēki pirmajā randiņā izvēlas vienkārši viens uz otru paskatīties, piemēram, padzert kafiju kopā kādā benzīntankā. Tās ir ātras tikšanās pa ceļam, reizēm vien 10 minūšu ilgas.”
Šādos gadījumos vīrietim nereti nemaz neesot laika paspēt vēl ieskriet ziedu veikalā, laikus ierasties tikšanās vietā, jo arī viņš uz randiņu 17:30 dodas uzreiz pēc darba. Arī ziedu veikali nemaz nav pieejami “gluži uz katra ielas stūra”.
“Piemēram, dāma saka, ka viņai ir 10 minūtes laika, lai ātri satiktos degvielas uzpildes stacijā un vienkārši iepazītos. Tas šodien ir pilnīga norma. Taču dīvaini ir gaidīt, ka vīrietis, kurš šo dāmu ir redzējis pāris bildēs un apmainījies vien ar dažām vēstulēm iepazīšanās portālā, ieradīsies turp ar rožu klēpi, kurā būs 50 rozes,” skaidro situāciju Jānis.
Sava vaina jāuzņemas arī dāmām
Laikā, kad mūsu dzīves ritms ir kļuvis ātrs, pienākumu un plānu ir daudz, arī domas un sajūtas mēdz mainīties, tādēļ Jānis sapratis, ka randiņi ļoti bieži tiek atcelti. Dažkārt vien stundu pirms norunātās tikšanās.
“Man vismaz 10 reizes savā randiņošanas periodā ir gadījies palikt ar ziediem rokās, jo kaut kādu iemeslu dēļ tikšanās tiek atcelta. Teikšu atklāti, ne reizi vien ir bijis kārdinājums iemest ziedus atkritumu tvertnē, nofotografēt tos un aizsūtīt sievietei, kura randiņu pēdējā brīdī ir atcēlusi.
Teikšu vēl vairāk – man ir bijusi daudz komiskāka pieredze. Reiz ar kādu sievieti virtuāli bija izveidojies lielisks kontakts, mums bija aizraujošas telefona sarunas, man viņa bija iepatikusies un bijām nolēmuši tikties. Toreiz sagādāju viņai ne tikai ziedus, bet nopirku arī biļetes izbraucienam ar kuģīti pa Rīgas kanālu. Tiešām likās, ka viņa ir tā vērta! Un, tā kā tikšanās bija plānota brīvdienās, bet es zināju, ka tad biļetes varētu arī nebūt pieejamas (kaut vai dēļ tūristu ekskursiju grupām), iegādājos tās savlaicīgi. Kā jau nojaušat, gandrīz paliku ar ziediem rokās un biļetēm kabatā, jo sieviete, ar kuru bija nolikta tikšanās, pēdējā brīdī vienkārši necēla telefonu. Labi, ka tajā dienā citai dāmai, kuru sākotnēji pat neizskatīju kā īstu variantu, atradās gan laiks, gan gribēšana,” savā pieredzē dalās Jānis.
Tiesa, kopš šīs reizes viņš vairs pirmajos randiņos sievietēm ziedus lielākoties nedāvina. Viņš tos dāvina otrajā, trešajā un nākamajos randiņos, kad jau ir izveidojies pirmais kontakts.
Ziedu izspiedējas
Kamēr daļa vīriešu izvairās pirmajos randiņos pirkt ziedus, tikmēr ir sievietes, kuras Jānis dēvē par “ziedu izspiedējām”: “Viņas jau pirms randiņa grib būt drošas, ka vīrietis tiešām atnāks ar ziediem. Neesmu vienīgais, kas ar to saskāries. Vīrietim tiek uzstādīti gandrīz noteikumi, nosaukti konkrēti ziedi, kas viņam jāņem līdzi vai pat dāvanas! Un tad man rodas jautājums. Vai esi izdarījusi ko tādu, piemēram, izrādījusi īpašu uzmanību, lai viņam tev patiešām gribētos dāvāt šos ziedus?”
Jānis uzsver, ka šodien vairs nav kā agrāk, jo ziedu dāvināšana ir labas gribas žests. To vairs nevar uzskatīt par obligātu pienākumu. Tāpēc viņš pirmajā randiņā vairs ziedus nedāvina, bet ziedus un citas dāvanas dāmām labprāt pasniedz turpmākajos randiņos. Tad, kad kontakts abu starpā jau ir izveidojies.
Protams, esot arī izņēmumi: “Ir reizes, kad sieviete īpaši pacenšas, lai satiktos, piemēram, ierodoties no kādas tālākas pilsētas. Tas īstenībā nav nemaz tāds retums. Mīlētas grib būt ne tikai rīdzinieces, bet arī sievietes no tālākiem Latvijas nostūriem, kuras nereti pašas vēlas braukt randiņot uz citām pilsētām vai pat apmeklēt Rīgu. Tas visbiežāk notiek kaut vai dēļ baumām, kas varētu izplatīties dzimtajā miestā. Tādos gadījumos es tiešām cenšos parūpēties par to, lai sievietei ir patīkami satikties, neskatoties uz to, ka tā var izrādīties arī mūsu vienīgā tikšanās reize.”
Pirms pieprasīt ziedus un sagaidīt tos kā pašsaprotamu randiņu atribūtu, Jānis aicina padomāt arī par vīrieša sajūtām un tehniskajām iespējām. Reizēm fiziski nepietiek laika tos iegādāties. Un varbūt vīrietim vienkārši nav sajūtas, ka šajā reizē tieši ziedi ir vajadzīgi (jo sieviete šo sajūtu nav radījusi). Tādēļ ļoti iespējams, būs vēl citi randiņi, lieli rožu klēpji un ne tie vien. Bet tas jau atkarīgs no abiem.
