Noskaidrots, kurus cilvēkus krāpnieki visbiežāk apmāna – un nē, tie nav pensionāri 0
Dzirdot par krāpšanas gadījumiem un to upuriem, varētu rasties iespaids, ka visbiežāk cieš seniori vai cilvēki ar nelielu pieredzi digitālajā vidē. Tomēr SEB bankas veiktā krāpšanas upuru analīze Lietuvā atklāj pavisam citu tipiska iedzīvotāja portretu, kurš var nonākt krāpnieku lamatās.
Bankas 2025. gada datu analīze liecina, ka statistiskais krāpnieku upuris ir 49 gadus vecs pilsētnieks, kurš strādā privātajā sektorā un krāpnieku lamatās nonācis tikai vienu reizi. Vidējie fiksētie zaudējumi bija aptuveni 2900 eiro.
65% gadījumu krāpnieki par mērķi izvēlējušies sievietes, bet 35% – vīriešus.
“Analizējot krāpšanas gadījumus, redzam, ka krāpnieki nemeklē konkrētu cilvēku pēc demogrāfiskajiem rādītājiem. Viņi nevēršas tikai pret vienu skaidri definētu cilvēku grupu. Izveidojot tipiska krāpšanas upura profilu, redzam, ka mūsdienās par krāpnieku mērķi digitālajā vidē var kļūt ikviens,” norāda SEB bankas Krāpšanas novēršanas nodaļas vadītāja Daiva Uosīte.
Krāpnieki meklē īsto brīdi
Telefona zvani, īsziņas, e-pasti, viltotas interneta vietnes, reklāmas sociālajos tīklos un šķietamas investīciju platformas – tie ir kanāli, ar kuru palīdzību krāpnieki var sasniegt iedzīvotājus.
Jaunākie SEB bankas dati liecina, ka visbiežāk krāpnieki izmanto datu izkrāpšanas shēmas – aptuveni 40% gadījumu –, kā arī krāpnieciskus telefona zvanus – aptuveni 11% gadījumu.
Tieši telefona krāpšanas gadījumos iedzīvotāji cieš vislielākos zaudējumus. Būtiski pieaug arī zaudējumi no datu izkrāpšanas, jo krāpnieki izmanto arvien agresīvākas metodes, lai iegūtu personas datus un pēc tam izkrāptu lielākas naudas summas.
“Visām krāpšanas shēmām ir viena kopīga iezīme – tiek manipulēts ar spēcīgām emocijām un radīti stāsti, kas liek cilvēkam pēc iespējas ātrāk noticēt un rīkoties,”
skaidro Uosīte.
Krāpnieku taktika kļūst arvien izsmalcinātāka
Mūsdienās krāpšana vairs nav tikai slikti uzrakstīta īsziņa vai acīmredzami viltots e-pasts. Bieži tiek izmantota rūpīgi izplānota darbību virkne, kuras laikā cilvēkam tiek radīts spiediens rīkoties ātri, neļaujot kritiski izvērtēt riskus.
Krāpnieki uzdodas par pazīstamām personām vai organizācijām, rada steidzamības sajūtu un izmanto bailes zaudēt naudu vai iespēju to nopelnīt. Šādos apstākļos kļūdīties var arī ļoti piesardzīgs cilvēks.
Krāpnieku mērķis ne vienmēr ir izkrāpt vienu konkrētu summu. Viņi cenšas no upura iegūt pēc iespējas vairāk, mudinot pārskaitīt arvien lielākas summas vai turpināt saziņu. Atsevišķos gadījumos cilvēki tiek mudināti pat aizņemties naudu vai noformēt aizdevumu.
Par krāpšanas upuri var kļūt ikviens
Pretēji izplatītam uzskatam, dzīves pieredze, finanšu pratība vai ilggadēja bankas pakalpojumu izmantošana nepasargā no krāpniekiem.
SEB dati liecina, ka risku nosaka nevis cilvēka vecums, profesija vai finanšu zināšanas, bet konkrētā situācija. Spiediens, steidzamība, negaidīts ziņojums vai pārliecinoši izveidota krāpšanas shēma var ietekmēt ikvienu.
“Situācijas modrība ir nepieciešama visiem. Jo agrāk cilvēks atpazīst krāpšanas pazīmes, jo lielāka iespēja izvairīties no zaudējumiem vai tos samazināt. Šobrīd visefektīvākā aizsardzība ir spēja apstāties, šaubīties un kritiski izvērtēt situāciju,” uzsver Uosīte.
Pēc viņas teiktā, krāpnieki nemeklē konkrētu upura profilu – viņi meklē iespēju, un šādas iespējas ikdienā var rasties ikvienam.
Sagatavots pēc “Lrytas” materiāliem.
