Jurim 3000 eiro mēnesī, bet Laila, “rukājot” divos darbos, nevar savilkt galus: cik patiesībā pelna vidējais latvietis?
0
Lai cik daudz mēs runātu par profesionālo izaugsmi, aicinājumu, labu kolektīvu un vēlmi darīt darbu, kam ir jēga, lielākajai daļai cilvēku ir pavisam vienkāršs iemesls, kāpēc katru rītu jāceļas un jāiet uz darbu – alga. No tās jāsamaksā īre vai kredīts, elektrība, pārtika, degviela, bērnu vajadzības un viss pārējais, ko dzīve katru mēnesi noliek priekšā.
Taču, runājot par algām Latvijā, reizēm rodas sajūta, ka tās tiek izzīstas no pirksta. Vienā uzņēmumā cilvēks par savu darbu saņem 1000 eiro, citā līdzīgā amatā – divreiz vai trīsreiz vairāk.
Vienam 3000 eiro mēnesī šķiet sasniedzams atalgojums, citam 1300 eiro jau skaitās laba alga.
Kāds strādā vienā darbā un dzīvo pietiekami ērti, bet cits ar augstāko izglītību strādā divās vietās, lai tikai savilktu galus kopā.
Tieši šādu ainu parāda arī kāda plaša diskusija sociālajā tīklā “Threads”, kur cilvēkiem tika uzdots vienkāršs jautājums – cik viņi pelna un vai ar šo naudu Latvijā pietiek dzīvošanai. Atbildes izrādījās tikpat atšķirīgas kā Latvijas darba tirgus.
Kāda sieviete raksta, ka strādā divos darbos. Pirmais ir no pulksten 10.00 līdz 18.00, bet pēc tam vakaros vai brīvdienās seko otrs. “Ja nebūtu tā vērts, tad nedarītu,” viņa atbild uz jautājumu, vai papildu darbs finansiāli atmaksājas. Patiesībā ar vienu darbu viņai pietiktu, taču, kā pati saka, viņai vienkārši patīk strādāt. Vienlaikus viņa atzīst – brīžiem slodze kļūst par lielu.
Arī citi diskusijas dalībnieki norāda, ka otrais darbs Latvijā nebūt nav retums. Kāda komentētāja lakoniski raksta: “Divi darbi, ir bakalaurs.” Cita sieviete, kura dzīvo viena mazpilsētā, stāsta, ka arī strādā divās vietās, lai varētu uzturēt automašīnu, mājokli un reizēm atļauties aiziet kaut kur kopā ar draudzenēm.
Īpaši skaudri izskan pedagogu pieredze. Kāda sieviete raksta, ka ieguvusi bakalaura grādu, izmācījusies par sākumizglītības skolotāju un pēc tam ieguvusi arī maģistra grādu izglītības vadībā. Viņas norādītais atalgojums ir aptuveni 1500 eiro “uz rokas”, taču pēc nepieciešamajiem izdevumiem paliekot ap 1000 eiro.
“Ļoti grūti dzīvot no šādas naudas, un izaugsmes iespējas īsti nav. Neredzu jēgu piecus gadus studēt – samaksa kā veikala kasierim, bet atbildība ir liela,” raksta skolotāja.
Vēl kāda pedagoģe ārpus Rīgas atklāj, ka strādā skolā uz pusslodzi un par oficiāli apmaksātajām stundām saņemot 6,40 eiro stundā pēc nodokļiem. Turklāt ik nedēļu vairākas stundas sanākot nostrādāt bez samaksas, lai visu paspētu. Viņas secinājums ir vienkāršs – bez otra darba un papildu darbiem neiztikt.
Līdzīga situācija ir arī citās sabiedrībai nepieciešamās profesijās. Kāds pašvaldības kultūras darba organizators nelielā lauku pagastā raksta, ka saņem 1240 eiro pirms nodokļiem, ieskaitot piemaksu par labi novērtētu darbu. Darbs, kā pats saka, “kaulus nelauž”, taču, lai dzīvotu normāli, nepieciešams papildu darbs.
Diskusijā ļoti spilgti parādās arī Rīgas un reģionu atšķirība. Kāda komentētāja norāda, ka starp Siguldu un Rīgu atsevišķās profesijās redzējusi pat 500–700 eiro algu starpību.
Siguldā turklāt esot ļoti maz biroja darba piedāvājumu, bet veikalos darbiniekus meklējot par aptuveni sešiem eiro bruto stundā.
Turpretī citā ģimenē divi darbi nozīmē pavisam citu dzīves līmeni. Kāds vīrietis raksta, ka, strādājot divās darbavietās, saņem aptuveni 2700 eiro uz rokas. Sieva pašlaik nestrādā, jo studē augstskolā, ģimenē aug divus gadus veca meita, ir divas automašīnas un tiek īrēts 74 kvadrātmetru dzīvoklis. Ar šiem ienākumiem, pēc viņa teiktā, visam pietiek un vēl paliek pāri.
Vēl kāds diskusijas dalībnieks norāda, ka vienā darbā saņem vairāk nekā 2000 eiro. Savukārt IT jomā strādājošs cilvēks raksta, ka viņam ir divi darbi un vēl savs projekts investīciju jomā. Ienākumi esot labi, taču tam ir arī cena – “brīvā laika ļoti maz”.
Ne visi uzskata, ka Latvijā nepieciešami vairāki darbi. Kāds komentētājs raksta, ka ar atbilstošu profesiju vai izglītību iespējams nopelnīt ap 3000 eiro uz rokas. Cits atbild daudz piezemētāk: “1000–1300 uz rokas virs jau ir laba alga.” Vēl kāds uzskata, ka tipiskākā alga esot 1000–1200 eiro un ar to “galus savilkt var”, ja ir savs dzīvoklis. Ja mājoklis jāīrē un jāuztur automašīna, tad jau nepieciešami papildu ienākumi.
Interesanta ir arī kādas grāmatvedes pašas pieredzē balstītā aina par privāto sektoru.
Viņa apgalvo, ka arhitektiem, juristiem, tulkiem un projektētājiem redz atalgojumu no aptuveni 2200 eiro neto, strādniekiem, meistariem, mehāniķiem un šoferiem – ap 1500 eiro, pārdevējiem – ap 900 eiro, bet menedžeriem un uzņēmumu vadītājiem – no 2800 eiro neto.
Tie gan ir viena cilvēka novērojumi, nevis oficiāla algu statistika, tāpēc tos nevar attiecināt uz visu darba tirgu.
To, cik dažādi cilvēki uztver “normālu algu”, labi parāda arī diskusijai pievienotā aptauja. Tajā piedalījās 4006 cilvēki. 44% atzīmēja algu no 1100 līdz 1700 eiro, 22% – no 1800 līdz 2400 eiro, bet pa 17% izvēlējās kategorijas līdz 1000 eiro un no 2500 līdz 3000 eiro vai vairāk. Tā ir sociālā tīkla pašatlasīta aptauja, tāpēc to nevar uzskatīt par reprezentatīvu Latvijas iedzīvotāju ienākumu pētījumu. Tomēr tā diezgan labi izskaidro diskusijas sajūtu – cilvēki Latvijā dzīvo ļoti atšķirīgās algu realitātēs.
Oficiālā statistika šo plaisu parāda vēl precīzāk. Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2026. gada otrajā ceturksnī vidējā bruto alga Latvijā bija 1886 eiro, bet vidējā alga pēc nodokļiem – 1401 eiro. Taču vidējais rādītājs var radīt maldinošu priekšstatu, jo to uz augšu velk lielākās algas. Bruto algas mediāna tajā pašā periodā bija 1527 eiro, bet neto mediāna – tikai 1168 eiro. Tas nozīmē, ka puse pilnas slodzes darba samaksu saņēmēju atradās zem šīs mediānas, bet otra puse – virs tās.
Tieši tādēļ sociālajos tīklos bieži redzamā sajūta – “es nesaņemu ne tuvu vidējai algai” – ne vienmēr nozīmē, ka cilvēks atrodas kaut kur darba tirgus pašā apakšā. Vidējais neto atalgojums ir 1401 eiro, bet mediāna ir par vairāk nekā 230 eiro zemāka. Arī profesijas un nozares nav vienā starta pozīcijā. CSP jaunākajos ceturkšņa datos algas galvenokārt salīdzina pēc saimnieciskās darbības nozarēm, nevis katra konkrētā amata.
2026. gada otrajā ceturksnī visaugstākā vidējā bruto alga bija telekomunikāciju, datorprogrammēšanas, konsultēšanas un citu informācijas pakalpojumu nozarē – 3257 eiro.
Finansēs un apdrošināšanā vidēji maksāja 3214 eiro, enerģētikā – 2526 eiro, profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos – 2430 eiro, bet ieguves rūpniecībā – 2172 eiro.
Otrā galā ir viesnīcu un ēdināšanas nozare. Tur vidējais atalgojums par pilnas slodzes darbu bija tikai 1256 eiro bruto, tātad aptuveni 2000 eiro mazāk nekā vislabāk atalgotajā informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju nozares grupā.
Un tad ir dzīvesvietas faktors.
Jaunākajos datos vislielākā vidējā bruto alga bija Rīgas reģionā – 2068 eiro, savukārt Latgalē tā bija vien 1365 eiro.
Starpība sasniedza 34%. CSP norāda, ka šos reģionālos datus aprēķina pēc uzņēmuma vai iestādes biroja vai pamatdarbības adreses, tādēļ tie nav gluži tas pats, kas salīdzināt cilvēku ienākumus pēc deklarētās dzīvesvietas.
Pilna 2025. gada dati rāda līdzīgu ainu: Rīgas reģionā vidējā bruto alga bija 1990 eiro, Latgalē – 1302 eiro, bet Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē tā svārstījās ap 1500 eiro mēnesī.
Tāpēc jautājumam “cik Latvijā ir laba alga?” vienas atbildes nav. Cilvēkam, kurš dzīvo savā mājoklī mazpilsētā, 1500 eiro var nozīmēt pavisam ko citu nekā ģimenei Rīgā, kura maksā īri vai hipotekāro kredītu un uztur automašīnu. Tāpat 1500 eiro skolotājam ar augstāko izglītību un lielu atbildību var šķist nepietiekami, kamēr citā nozarē tāda pati alga tiek uztverta kā labs sākums.
Un varbūt tieši tādēļ sarunas par algām Latvijā tik ātri kļūst emocionālas. Cipars algas lapiņā nav tikai cipars – tas nosaka, vai cilvēks var atļauties dzīvot viens, veidot ģimeni, īrēt dzīvokli, nopirkt automašīnu vai arī pēc astoņām stundām vienā darbā doties uz nākamo.
Kāda ir tava alga? Vai domā, ka tev maksā par maz? Padalies savā stāstā, pastāsti, kādi ir tavi darba pienākumi un alga, rakstot man uz [email protected]. Varbūt tu šobrīd meklē darbu? Raksti man savu pieredzi!
