Spriedzei augot, ierunājies arī Putins – tik “draudzīgu” paziņojumu diez vai kāds gaidīja 0
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka viņa valstij pret Eiropu it kā neesot agresīvu nodomu, raksta ukraiņu medijs Unian, atsaucoties uz Krievijas mediju ziņoto.
“Krievijas Federācijai nav nekādu agresīvu nodomu pret Eiropu,” paziņoja Putins. Vienlaikus diktators apgalvo, ka draudu nekļūst mazāk, jo NATO paplašinās, un aicināja citas valstis “dzīvot draudzīgi”.
“Dzīvosim draudzīgi, citādi mums nāksies atbildēt – savādāk nebūs,” viņš sacīja.
Putins arī uzsvēra, ka Krievija ir pievērsusi uzmanību Eiropas militārajām mācībām Baltijas jūrā, kurās tika atstrādāta civilo kuģu sagrābšana. Viņš paziņoja par agresorvalsts gatavību atbildēt gadījumā, ja tiktu sagrābti Krievijas kuģi.
Protams, Kremļa vadītājs nebūtu viņš pats, ja nepieminētu arī kodolieročus. “Kodoltriāde joprojām ir Krievijas Federācijas suverenitātes garantija,” viņš uzsvēra.
Ironiski, ka Krievijas valdnieks, kurš pašlaik aizvada savu piekto prezidentūras termiņu, sācis runāt par demokrātiju – proti, vēlēšanu nerīkošana Ukrainā esot diktatūras izpausme. Jāatzīmē, ka vēlēšanu rīkošana kara stāvokļa laikā ir tiešā pretrunā ar Ukrainas konstitūciju.
Turklāt Krievijas diktators kārtējo reizi paziņoja, ka Rietumi izmanto ukraiņus kā “lielgabalu gaļu”.
Tikmēr Satversmes aizsardzības birojs (SAB) aģentūrai LETA ziņoja, ka Baltijas valstīs un NATO kopumā ir iespējami Krievijas mēģinājumi eskalēt drošības situāciju ar nekonvencionāliem uzbrukumiem, tostarp sabotāžas aktiem, provokācijām un citiem mazāka mēroga uzbrukumiem.
SAB norāda, ka pēdējos mēnešos ir palielinājies Krievijas nekonvencionālo uzbrukumu skaits un apmērs, savukārt informatīvajā telpā arvien biežāk izplatās emocionāli un satraucoši vēstījumi par Latvijas drošību.
Lai gan situācija reģionā ir saasināta, konvencionāla jeb plaša militāra iebrukuma iespējamība Baltijas valstīm un NATO pašlaik un tuvākajā laikā ir ļoti zema, vērtē SAB. Konvencionāls uzbrukums nozīmē tiešu militāru iebrukumu, kad valstij plaši uzbrūk citas valsts karaspēks.
SAB skaidro, ka iespējamie Krievijas nekonvencionālo uzbrukumu scenāriji Latvijas un NATO izlūkošanas un drošības dienestiem ir labi zināmi. Tie var ietvert sabotāžas, provokācijas, NATO gaisa telpas pārkāpumus un citas tā dēvētās pelēkās zonas aktivitātes.
Šādu darbību mērķis ir šķelt un iebiedēt Rietumvalstis un to sabiedrības, kā arī izdarīt spiedienu un atturēt NATO no atbalsta Ukrainai, norāda birojā.
SAB brīdina, ka šādas aktivitātes var notikt pēkšņi un negaidīti, tādēļ tām jābūt gataviem.
Latvija un tās sabiedrotie par iespējamiem riskiem runā atklāti, lai mazinātu Krievijas darbību psiholoģisko ietekmi un paaugstinātu sabiedrības noturību. Latvijas un NATO izlūkošanas un drošības dienesti kopīgi strādā, lai apzinātu un novērstu Krievijas nekonvencionālos uzbrukumus, kā arī atturētu Krieviju no to īstenošanas.
