Vai gulbēni paspēs izaugt? 0
Dace pagājušajā nedēļā fotografējusi šo gulbju pāri ar bērniem Usmas ezerā un jautā, vai mazie gulbīši pagūs līdz rudenim pelēkās dūnas nomainīt pret īstām spalvām, lai lidotu uz ziemošanas vietām.
Latvijas Dabas muzeja vecākais ornitologs, Latvijas Gulbju izpētes biedrības priekšsēdētājs Dmitrijs Boiko atbild, ka šiem mazuļiem nekādas briesmas nedraud un, visticamāk, līdz septembra beigām vai oktobra sākumam šie gulbji jau lidos. “Kā dienvidniekiem attēlā redzamajiem paugurknābja gulbju mazuļiem no izšķilšanās līdz pirmajam lidojumam paiet četri mēneši, ziemeļu gulbjiem – trīs mēneši. Šogad ūdens tilpes ilgi klāja ledus un gulbji olas sāka dēt vēlāk. Tāpēc gulbju ģimenēs mazuļu mazāk – divi, trīs, pat viens, bet nekas traģisks nav noticis. Līdzīgi pavasari ir bijuši arī agrāk. Ir vajadzīgi vairāki nelabvēlīgi gadi, lai tas ietekmētu gulbju populāciju,” mierina D. Boiko.
Latvijā gulbju populācijas līkne ir augoša – mūsu valsts teritorijā ir ap 1000 ligzdojošu paugurknābja gulbju pāru un ap 300 ziemeļu gulbju pāru. Trīsreiz vairāk putnu neperē. Par bērniem gulbji sāk domāt trešajā ceturtajā dzīves gadā, bet dažkārt tikai astotajā, atrodot pāri un ligzdošanas vietu. Pāris var perēt desmit gadus, bet gredzenošana parāda, ka parasti tas notiek trīs četrus gadus, jo uz ligzdošanas vietu pretendē cits pāris, stāsta D. Boiko.
Šā gada jaunos gulbjus varēs atšķirt pēc pelēcīgā apspalvojuma vēl līdz nākamajam pavasarim. Atšķirībā no mazajiem putniem, kur putnēnu mirstība ir ļoti liela un vecākiem jāuzņemas divi trīs perējumi vasarā, pirmajā dzīves gadā aiziet bojā līdz 50% jauno gulbju. D. Boiko prognozē, ka šogad var aiziet postā maksimālais jauno gulbju skaits, tādēļ ar bažām raugās, ka cilvēki putnus jau sāk piebarot. “Lai viņi šņāc un prasa maizi, tā nav jādod un putni nav jāpieradina. Jaunie putni var nesaprast, kas ir ziema, un salā iesalt ledū. Tad viņi būs jāglābj glābējiem un ornitologiem. Bet Latvijā nav patversmju savvaļas dzīvniekiem,” brīdina D. Boiko.
