Vai Krievija varētu pārbaudīt NATO spēkus? Slaidiņš min iespējamos scenārijus 0
Nacionālo bruņoto spēku majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” analizēja iespējamos Krievijas turpmākos soļus un to, vai Maskava varētu mēģināt pārbaudīt NATO drošības sistēmu.
Viņš norādīja, ka Krievijas informatīvajā telpā arvien biežāk kara retorika tiek paplašināta ārpus Ukrainas un sasaistīta ar plašāku Eiropas kontekstu. Tomēr, pēc viņa teiktā, ir būtiski nošķirt informatīvo spiedienu no reālām militārām spējām.
Slaidiņš uzsvēra, ka šobrīd Krievija joprojām ir iesaistīta karā Ukrainā, un tas ir galvenais faktors, kas ierobežo tās spējas atvērt jaunu fronti pret NATO. Viņš piebilda, ka jautājums par Krievijas militāro potenciālu šobrīd ir centrālais – vai tā vispār spēj īstenot plašākas operācijas.
Runājot par iespējamiem scenārijiem, viņš minēja vairākus potenciālos risku punktus Baltijas reģionā – tostarp Suvalku koridoru, kas varētu būt stratēģiski nozīmīgs sauszemes savienojums starp Baltijas valstīm un pārējo NATO teritoriju. Tāpat viņš pieminēja Narvas virzienu Igaunijā un Baltijas jūras kontroli, kur būtiska loma būtu Gotlandei.
Vienlaikus Slaidiņš uzsvēra, ka šādu scenāriju īstenošanai būtu nepieciešamas sarežģītas militāras operācijas, tostarp desanta spējas, kuras Krievijas pusei šobrīd esot ierobežotas.
Viņš arī norādīja, ka Krievijas rīcība bieži izpaužas hibrīdkara formā – ar informatīviem, politiskiem un psiholoģiskiem spiediena instrumentiem, kas var radīt nestabilitāti bez tiešas militāras eskalācijas.
Slaidiņš brīdināja, ka visbīstamākais šādos konfliktos ir sabiedrības neticība iespējamam karam līdz brīdim, kad tas jau ir sācies, uzsverot, ka līdzīgi scenāriji tika novēroti arī pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā.
Viņš uzsvēra, ka autoritāri režīmi nereti rīkojas neparedzami un vadās pēc varas saglabāšanas loģikas, nevis tikai ekonomiska izdevīguma, tāpēc Eiropas valstu drošības gatavība šobrīd esot īpaši svarīga.
