Lielāka siltumnīca būs drošāka uz stabiliem pamatiem…
Lielāka siltumnīca būs drošāka uz stabiliem pamatiem…
Foto: SHUTTERSTOCK

Vai siltumnīcai ir vajadzīgi pamati? 25

Indulis Burka, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Viedoklis
Armands Puče: Kamēr premjere Līgo vakarā stāstīja, kā tumsa saplūst ar gaismu, patiesībā būtu vajadzīga vispārēja iespringšana
TV24
“Gribēšu redzēt, kas no viņa paliks pāri!” jeb ko putinisti cenšas “iebarot” Jānim Slaidiņam? 73
“Zemenes maksā labu naudu…” Sieviete piedzīvojusi vilšanos un mudina būt acīgiem, iegādājoties zemenes no ielu tirgotājiem
Lasīt citas ziņas

“Vai siltumnīcai ir vajadzīgi pamati?” – jautā Ilvija Cēsu novadā.

Juridiskā puse

Ierīkojot siltumnīcu, jāņem vērā prasības, kas noteiktas Ministru kabineta noteikumos nr. 529 Ēku būvnoteikumi un nr. 500 Vispārīgie būvnoteikumi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Siltumnīcas ar apbūves laukumu, kas lielāks par 60 m2, atbilst II grupas būvēm, mazākas – I grupas būvēm. Līdz ar to atšķiras šo būvju saskaņošanas kārtība.

Ja siltumnīcu paredzēts ekspluatēt līdz vienam gadam un tā atradīsies privātajā teritorijā, būvniecības ieceres dokumenti nav vajadzīgi. Tāpat ar gatavas saliekamās konstrukcijas novietošanu zemesgabalā, ja tā ir I vai II grupas vienstāva ēka bez pamatiem (piemēram, siltumnīca, nojume, lapene, paviljons) vai pamatne nav dziļāka par 30 cm un tā atrodas privātā teritorijā, un to nojauc līdz ekspluatācijas termiņa beigām, nepārsniedzot vienu gadu.

Savukārt siltumnīcām, kuras paredzēts ekspluatēt pastāvīgi vienā un tajā pašā vietā, jāsagatavo attiecīgi dokumenti un jāsaskaņo būvvaldē. Situācijas var būt atšķirīgas, tāpēc pirms būvniecības jākonsultējas būvvaldē.

Pamati nodrošina stabilitāti

Izvēloties lielāku siltumnīcu, vērts ierīkot arī pamatus. Ņemot vērā klimata īpatnības, īpaši spēcīgu vēju, kas vairs nav retums, droši gruntī nostiprināti pamati būs vienīgais, kas spēs siltumnīcu noturēt vietā un neļaus vējam to aiznest. Īpaši aktuāla šī problēma ir polikarbonāta siltumnīcu īpašniekiem, jo tām ir liels sānu laukums, bet standarta komplektācijā ražotājs piedāvā tikai nelielas plāna metāla kon­strukcijas, kas lielākā vējā var nenoturēt siltumnīcu savā vietā. Šādu siltumnīcu tirgotāji klientiem par atsevišķu samaksu piedāvā no koka vai tērauda izgatavotu pamatu rāmi. Cena – no 51 eiro par impregnētām koka konstrukci- jām un 122 eiro par tērauda rāmi 3 x 4 metru lielai siltumnīcai.

Siltumnīcu pamatu veidi

Foto: SHUTTERSTOCK

Vienkāršs, taču drošs risinājums, ja zem siltumnīcas apakšējā rāmja nolīmeņo betona blokus, piemēram, ceļa betona apmales.

Reklāma
Reklāma

Izvēloties betona blokus

Tiem paredzētajās vietās norok 5–7 cm biezu zemes virskārtu.

Izraktās zemes vietā ieber 3–4 cm biezu smilšu kārtu un, laistot ar ūdeni, pieblietē.

Kā nākamā seko smalkāku šķembu kārtiņa, ko arī pieblietē.

Betona blokus novieto tiem paredzētajās vietās. Attālums starp blokiem – ne vairāk kā 1,5 metri.

Blokus savstarpēji nolīmeņo. Tajos izurbj caurumus un ar enkurskrūvēm pieskrūvē siltumnīcas apakšējo rāmi.

Lielākai siltumnīcai stabiņu pamati

Ar 165 mm diametra zemes urbi stabiņiem paredzētajās vietās var izurbt aptuveni metru dziļus urbumus.

Urbumā ievieto 160 mm diametra un 1 m garas plastmasas kanalizācijas caurules āra darbiem.

Caurules piepilda ar betonu.

Kamēr betons ir svaigs, tajā iestiprina metāla konstrukcijas, kam vēlāk pieskrūvēs siltumnīcas apakšējo rāmi. Betons pilnībā savu stiprību iegūs pēc 28 dienām.

Pie metāla konstrukcijām var piemetināt atsevišķu metāla rāmi vai pieskrūvēt koka rāmi, pie kā savukārt jau droši fiksēt siltumnīcas konstrukcijas.

Citāds risinājums

Plānotajās atbalsta vietās izrok 25 x 25 cm bedres. Dziļums – 1 metrs.

Apakšā ieber ap 40 cm biezu smilts kārtu un rūpīgi noblietē, salaistot ar ūdeni. Stabiņa betona daļa ir aptuveni 70 cm gara.

Stabiņa augšpusē var iebetonēt metāla elementus, pie kuriem vēlāk stiprinās pārējās konstrukcijas detaļas.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.