Foto: Shutterstock

Vai siltumnīcai ir nepieciešama saskaņošana ar būvvaldi, ja siltumnīca ir pašu veidota? 77

Madara Briede, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Izrādās, gurķus ar tomātiem nedrīkst ēst kopā! 8 produktu kombinācijas, no kurām labāk izvairīties 37
“Gustavo ir bīstams narciss, bet Rutulis un Patrisha tērētas marionetes!” Ainārs Mielavs velta skarbus vārdus radošajiem kolēģiem 2
TV24
“Te gan cilvēks ir fantastisks! Nu ir pamodies no letarģiska miega!” Jaunups sašutis par Levita viedokli jautājumā par LTV priekšvēlēšanu debatēm krievu valodā
Lasīt citas ziņas

“Vai siltumnīcas izbūvei nepieciešama saskaņošana ar būvvaldi, ja siltumnīca ir paša veidota – koka karkasa ar plēvi apdarināta vai arī rūpnieciski ražota polikarbonāta siltumnīca?” – jautā Kārlis Carnikavā.

Ekonomikas ministrijā norāda, ka Ministru kabineta (MK) noteikumos nr. 529 Ēku būvnoteikumi prasības siltumnīcām tiek nodalītas atbilstīgi paredzētajam ēkas ekspluatācijas laikam, bet tas nemainās no siltumnīcas izgatavotā būvizstrādājuma vai materiāla.

CITI ŠOBRĪD LASA

Proti, ēkām, kuras paredzēts ekspluatēt līdz vienam gadam, nav nepieciešami būvniecības ieceres dokumenti un nav jāsaskaņo ar būvvaldi, bet ēkām, kuras paredzēts ekspluatēt ilgāk par vienu gadu (pastāvīgi) vienā un tajā pašā vietā, nepieciešams sagatavot virkni dokumentu un tos saskaņot būvvaldē.

Būtisks apstāklis – siltumnīcas gabarīti!

Jāņem vērā arī siltumnīcas lielums. Atbilstīgi MK noteikumu nr. 500 Vispārīgie būvnoteikumi 1. pielikumā noteiktajam ēkas pirmajā grupā klasificē vienstāva ēkas pilsētās un ciemos, kuras apbūves laukums nav lielāks par 25 m2, un ārpus pilsētu un ciemu teritorijām – līdz 60 m2, savukārt lielākas – otrajā ēkas grupā.

Tādējādi, ja savā zemesgabalā plānots būvēt paša izgatavotu siltumnīcu no koka karkasa ar plēvi vai novietot gatavu saliekamu polikarbonāta siltumnīcu, kuru plānots ekspluatēt uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu un kura neatradīsies konstanti vienā un tajā pašā vietā, būvniecības ieceres dokumenti šādai siltumnīcai nav nepieciešami – ar nosacījumu, ja tā atbilst Ēku būvnoteikumu 7.6. apakšpunktā minētajiem kritērijiem: tā ir pirmās vai otrās grupas vienstāva ēka bez pamatiem (piemēram, siltumnīca, nojume, lapene, paviljons) vai pamatne nav dziļāka par 30 cm, atrodas ārpus publiskās ārtelpas (privātā teritorijā) un kuru nojauc līdz ekspluatācijas termiņa beigām (nepārsniedzot vienu gadu).

Pastāvīgai lietošanai – jākārto dokumenti un jāsaskaņo

Reklāma
Reklāma

Ja plānots būvēt siltumnīcu, kas tiks ekspluatēta pastāvīgi vienā vietā, pirmajai ēkas grupai ir noteikts mazāks un vienkāršāks iesniedzamo dokumentu kopums, kas var mainīties atkarībā no ēkas lieluma (tehniskajiem parametriem) un tās atrašanās vietas.

Proti, ja siltumnīca būs lielāka par 25 m² un tiks būvēta pilsētā vai ciemā, būvvaldē jāiesniedz būvprojekts minimālā sastāvā (Ēku būvnoteikumu 28. punkts) un jāsaņem būvatļauja.

Savukārt, ārpus pilsētas vai ciema teritorijas būvējot siltumnīcu ar apbūves laukumu līdz 60 m2, būvvaldē jāiesniedz paskaidrojuma raksts (Ēku būvnoteikumu 1. pielikums) un Ēku būvnoteikumu 22. punktā minētie dokumenti, bet lielākām siltumnīcām (otrās grupas ēkām) – būvniecības iesniegums (4. pielikums) un būvprojekts minimālā sastāvā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.