Valsts dome ieslēdz printeri – Kremļa jaunais naudas triks 54
Nacionālajam labklājības fondam tuvojoties izsīkumam un pieaugot kara izmaksām, Valsts domes deputāti izvirza idejas par Centrālās bankas “iespiedmašīnas” palaišanu, par to raksta izdevums Moscow Times.
Kā vēsta parlamentārais laikraksts, likumprojektu par Centrālās bankas tiesībām tieši finansēt Krievijas budžetu iesniedza frakcijas “Taisnīga Krievija — Par patiesību” deputāti, tostarp tās priekšsēdētājs Sergejs Mironovs.
Saskaņā ar projektu Centrālā banka varēs izsniegt valdībai praktiski bezprocentu aizdevumus budžeta deficīta segšanai ar niecīgu likmi 0,15% gadā. Deputāti arī ierosina piešķirt Centrālajai bankai tiesības pirkt valsts obligācijas, faktiski finansējot valsts kasi ar naudas emisiju.
Nauda ir ļoti nepieciešama federālajam budžetam, kas trīs kara gados armijai un ieroču ražošanai iztērēja 22 triljonus rubļu un uzkrāja 9 triljonu rubļu deficītu, kura segšanai Finanšu ministrija iztērēja divas trešdaļas no Nacionālā labklājības fonda brīvajiem līdzekļiem, jeb 76 miljardus dolāru.
Budžetā kārtējam gadam ir iekļauti militārie izdevumi 13,2 triljonu rubļu apmērā, un to īpatsvars — gandrīz 30% — būs rekords kopš Padomju Savienības laikiem. Tajā pašā laikā janvāra–februāra budžeta deficīts bija 2,2 reizes lielāks nekā plānots visam gadam: 2,7 triljoni rubļu pret 1,2 triljoniem.
Cenu kritums Krievijas naftai kļūst par Finanšu ministrijas galvassāpēm: marta pirmajā pusē barels Urālu naftas ārzemēs tika pārdots vidēji par 55–60 dolāriem, nevis budžetā paredzētajiem 70 dolāriem. Valsts kases ieņēmumi no naftas un gāzes februārī saruka par 18%, un līdz gada beigām budžetā var pietrūkt ieņēmumu 1% apmērā no IKP, jeb aptuveni 2 triljoni rubļu, iepriekš brīdināja Finanšu ministrija.
