Jurģis Klotiņš: Valsts valoda: priekšlikumi nākamajai valdībai 5
Jurģis Klotiņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rīt – 15. oktobrī – atzīmēsim Valsts valodas dienu. Tā ir diena gada ritumā – latviešu valodai kā vienīgajai valsts valodai veltīti svētki – , kas aicina ikvienu pārdomāt par latviešu valodas valstisko nozīmi Latvijā, novērtēt paveiktos un apņemties turpmākos darbus valsts valodas politikas jomā.
Sniegšu īsu atskatu uz paveikto un redzējumu par būtiskiem un neatliekamiem darbiem, kas jāizdara jaunās Saeimas un valdības pirmajās 100 dienās, lai stiprinātu latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa īstenošanu praksē.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija 20. septembrī trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas nosaka: no 2023. gada 1. septembra izglītība pirmsskolā tiks īstenota tikai valsts valodā, bet līdz 2025. gada 1. septembrim tiks īstenota pakāpeniska pāreja uz mācībām tikai valsts valodā visās pamatskolas klasēs.
Jau 2011. gadā Nacionālā apvienība rosināja parakstu vākšanu par grozījumiem Satversmē, lai visās valsts skolās pakāpeniski pārietu uz mācībām valsts valodā. Ar 120 433 pilsoņu parakstiem referenduma ierosināšanai nepietika. Novēlotā pāreja uz lingvistiski vienotu vispārējo izglītību ir bijis nozīmīgs kavēklis okupācijas seku pārvarēšanā.
2012. gada 18. februārī tā dēvētajā valodas referendumā Latvijas pilsoņi ar konstitucionālo vairākumu apstiprināja latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un ar savu balsojumu apstiprināja nacionālas valsts virsprincipu. Tomēr pat desmit gadus pēc šī latviešu nācijas negrozāmās valstsgribas apliecinājuma latviešu jauniešiem joprojām nākas sastapties ar nepamatotu prasību pēc krievu valodas zināšanām darba vietās.
Jau pirmajā lasījumā Saeimā pieņemtais “Latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa nodrošināšanas likums” ir domāts, lai pārtrauktu krievu valodas lietošanu paralēli valsts valodai ikdienas saziņā darba vidē un pakalpojumu sniegšanas jomā. Ļoti svarīgi, lai Saeima likumu pilnveidotu tā, ka tas būtu pilnībā saistošs arī ārstniecības iestāžu vadītājiem reiz izbeigt prasīt krievu valodas prasmes latviešu jaunajiem ārstiem un medmāsām.
Ieskicēšu trīs darbus, ko nākamā valdība var īstenot jau pirmajās 100 darba dienās.
1. Noteikt, ka latviešu valodas un literatūras pedagogam no 2023. gada 1. janvāra atalgojumu aprēķina ar koeficientu 1,5, ja pedagogs strādā skolā, kur klasēs caurmērā vismaz katram trešajam skolēnam latviešu valoda ģimenē nav dzimtā valoda. Tātad latviešu valodas pedagogs tādā gadījumā par objektīvi lielāku darba psiholoģiski emocionālo slodzi saņemtu pusotru pedagoga algu. Tāda pieeja ir nepieciešama, lai atbalstītu latviešu valodas pedagogus mazākumtautību skolās. Igaunijā līdzīgs lēmums jau ir pieņemts. Līdzvērtīga pieeja ir jāīsteno arī bērnudārzos.
2. Rīgā vien 2022. gada augusta beigās bija vakanta 51 latviešu valodas skolotāja darba slodze, lielākoties tieši mazākumtautību skolās. Lai rosinātu jauniešus izvēlēties latviešu valodas un literatūras pedagoga aicinājumu, IZM kopā ar pašvaldībām jāveido stipendiju piedāvājums. Ja studējošais noslēdz līgumu ar pašvaldību, ka pēc mācībām vismaz piecus gadus strādās konkrētajā pašvaldībā, tad pašvaldība un ministrija kopīgi viņam maksā stipendiju.
3. Mērķtiecīgi novērst krievu valodas nepamatotu lietojumu publiskajā telpā un darba vidē. Nākamajā valdībā ir jānosaka, ka katra ministrija uzrauga likuma ieviešanu savā nozarē un reizi ceturksnī sniedz ziņojumu Saeimā. Ekonomikas ministrijā ministre Ilze Indriksone (NA) jau ir nosūtījusi rīkojumu ministrijas padotības iestādēm un aicinājumu kapitālsabiedrībām sazināties ar klientiem tikai valsts valodā. Citām ministrijām jāseko EM piemēram!
Valsts valodas dienas saturu varētu bagātināt ar iniciatīvu “Valsts prezidenta balva latviešu valodas un literatūras pedagogiem”.
Novēlu ikvienai personai Latvijā neatkarīgi no savas dzimtās valodas būt latviešu valodas – mūsu vienīgās valsts valodas – patriotam domās, vārdos un darbos!
