Padoms biteniekam. Februārī darāmie darbi 0
Neparastā ziema neļauj mierā gulēt arī biteniekam. Laika apstākļi pēdējos gados bijuši pavisam nestandarta. Ko darīt citādi bišu dravā, ar kādām izmaiņām jārēķinās lidoņu dzīvē?
Pārbauda ligzdas pakojumu
Arvien vairāk bitenieku pārliecinās, ka vēl pirms pārdesmit gadiem valdošie priekšstati, ka bišu stropi rudenī pamatīgi jānosiltina, ir novecojuši. Praksē pierādījies, ka vislabākie bišu ziemošanas rezultāti ir tad, ja krietnāku pakojumu un biezu spilvenu uzliek tikai ziemas beigās.
Ir bitenieki, kas spilvenu tur visu gadu (temperatūras regulēšanai), bet citi to vasaras sākumā noņem un atkal uzliek tikai februāra beigās, martā. Taču katram jāpārzina savu stropu specifika. Piemēram, ja spilvens noņemts, bet ar metālu klātais jumtiņš ir pārāk tuvu saimei, vasaras saulē tas pamatīgi sakarst un apgrūtina bišu dzīvi stropā.
Šo problēmu var novērst, piemēram, uzliekot vienu lieku stropa korpusa posmu vai jumtiņā ieliekot putuplasta gabalu.
Svarīgākais ir nodrošināt saimēm labu ventilāciju. Tāpēc šķirdēļi nedrīkst būt līdz grīdai. Turklāt stropa sānu malas labāk nepakot nemaz. Ja liek spilvenu, malās to saspiež vai uzliek ieslīpi, lai tas cieši nenosegtu stropa virsmu.
Ziemā bites cieš nevis no sala, bet no sliktas ventilācijas un nekvalitatīvas barības.
Stropu siltināšanai izvēlas pēc iespējas cietāku putuplastu.
Plāno ierobežot varru
Viena no lielākajām bišu problēmām ir varras ērces klātbūtne stropā. Jau tagad vajadzētu pārdomāt, kādas metodes izvēlēties, lai mazinātu tās skaitu.
Pašas ērces ne tikai novājina bites, bet arī pārnēsā dažādus slimību ierosinātājus vīrusus.
Vislielāko ļaunumu savām un kaimiņu dravu bitēm nodara tie, kas nekā neapstrādā saimes. Piemēram, kaimiņu dravu bites dodas izlaupīt varras apsēstās, vājās saimes medu. Līdz ar medu tās arī kaitēkļus bagātīgi pārnes uz saviem stropiem.
Tāpēc kā nepareiza uzskatāma dažu amatieru pieeja biškopībai – sak, ļaut bitēm dzīvot, kā pašas vēlas, un īpaši neiejaukties.
Piemērotākais mazām dravām ir pilinājums ar skābeņskābes sīrupu. To var darīt arī ar līdzekli Hive Clean (tā pati skābeņskābes bāze), taču tas ir daudz dārgāks par skābi.
Efektīva ir arī tranu peru izgriešanas metode vasarā.
Taču bišu veselības dēļ ar skābes apstrādi nedrīkst pārdozēt – trīs reizes ir maksimums. Silto rudeņu dēļ pēdējo reizi to ieteicams darīt pēc iespējas vēlāk.
Pret bitēm saudzīgākas ir pretērču plāksnītes, taču tās ir stipra ķīmija un jālieto strikti pēc instrukcijas. Ir bitenieki, kas kombinē abas metodes: ar plāksnītēm un skābi.
Apstrādi pret varrām var veikt agri pavasarī, bezperu stāvoklī (sākot no februāra beigām, ja nav sala).
Ja vēlas pēc iespējas tīrāku medu, stropos lieto bioloģiskajām saimniecībām paredzētās šūnu plāksnes vai dod pārstrādei atvākojuma vasku no savas dravas.
Diemžēl ar varras klātbūtni stropos būs jāsamierinās. Vienīgā izeja – tās ierobežot.
Papildina barības krājumus
Ja tagad, uzliekot roku uz sedziņas virs saimes, sajūtams krietns siltums, tas liecina par problēmām saimē, piemēram, peru audzēšanu. Šādu saimi vajag apskatīt, vai ir pietiekami daudz barības. Ja šķiet, ka tās varētu trūkt (varbūt bitenieks pat zina, ka rudenī sagrēkojis), to arī tagad var dot papildus. Kandijs vēl īsti neder, jo tā ir pavasara pusē dodama stimulējoša papildbarība.
Viens no labākajiem variantiem tagad ir invertsīrups vai atsildīts gaišais medus. To ērti ieliet stingrā plastmasas maisiņā. Tajā ar smalku adatiņu izdur caurumiņus, lai saldums lēnītēm sūcas cauri. Maisiņu uzliek uz saimes apdzīvotajiem rāmjiem. Ja barību vajadzēs, bites pašas pie tās tiks klāt.
Ja ir bažas, ka maisiņš pārplīsīs, var mēģināt dot sīrupu ar barotavu, ko liek virs rāmjiem. Barotavu ieteicams siltināt, apņemot ar putuplastu un foliju.
Var arī uzlikt saimei istabas temperatūrā turētu medus telpas rāmi, kurā medus nav kristalizējies.
Papildus svaigu barību var uzlikt arī tām saimēm, kurām pamana nozematozes izraisītas bišu caurejas traipus, jo viens no tās cēloņiem var būt nekvalitatīva barība. Taču no šādas saimes visbiežāk nekas labs nav gaidāms – pat ja pārziemo, tās tomēr mēdz iznīkt arī maijā.
Barība nedrīkst strauji pilēt uz bitēm un rāmjiem.
Izvēlas praktiskāko stropu
Latvijā vēl aizvien amatieriem iecienītākie ir tradicionālie stāvstropi, taču lielražotāji meklē praktiskākus risinājumus.
Ērti lietošanā un bišu dzīvi labi ietekmē putuplasta stropi. Taču tiem ir savas problēmas, piemēram, tie jānostiprina, tos pamatīgi mēdz bojāt putni un grauzēji.
Piemēram, Baltkrievijā veiktā pētījumā par vislabākajiem atzīti stropi no tā sauktajiem sviestmaižu tipa paneļiem. Tie ir stropi, kuru sienas izgatavotas no putuplasta loksnēm, kas no abām pusēm apņemtas ar koku (dēļi vai plāksnes).
Pārdomā saimes lielumu
Ir bitenieki, kas par labākām ziemošanai uzskata nelielās saimes, nevis milzu rekordistes. Viens no iemesliem – ieziemojot bitēm vajag ļoti daudz barības, taču tās mēdz ziemot nemierīgi: izdala daudz mitruma elpojot, arī siltumu. Praksē pierādījies, ka bites mēdz perot nelaikā. Vēlu vai pārāk agri iznākušās bites tik un tā aiziet bojā, jo nespēj aplidoties. Peru klātbūtne neļauj efektīvi apstrādāt saimi, un tas rosina ērču attīstību. Turklāt peru audzēšanai tiek patērēts vairāk barības, nekā mierīgai ziemošanai aprēķināta.
Reģionos ar siltāku klimatu bišu māti pat mēdz izolēt, lai nebūtu dējumu un varētu veikt vajadzīgo saimes apstrādi bezperu stāvoklī. Turklāt zemēs, kur ziemas izsenis tik maigas kā šogad Latvijā, praktizē nelielu saimju ieziemošanu, necenšoties paņemt pirmo pavasara ienesumu. Taču Latvijā arī pavasara medus ir kārota manta, tāpēc bitenieki cenšas saaudzēt spēcīgas saimes jau pirmajam startam.
Ja, paceļot sedziņu, redzams, ka bites ziemo nemierīgi, to ir daudz, viens no iemesliem var būt gan mātes krišana, gan barības trūkums.
Lielo saimi var mēģināt glābt, iedodot papildu barību.
Taču tam nav garantijas, ka saime pirmo ienesumu sagaidīs liela un spēcīga. Nereti bišu kritums pavasarī ir iespaidīgs, un nekas dižs no saimes nepaliek.
Dažkārt bitenieki izņem nelaikā piedēto peru rāmjus, lai saime nomierinās, taču tā ir nopietna iejaukšanās saimē, un tam vajag pamatīgas zināšanas un pieredzi.
Novērš traucējumus
Viens no nemierīgas ziemošanas iemesliem var būt putnu vai temperatūras svārstību izraisītie traucējumi. Tas palielina arī barības patēriņu. Piemēram, zīlīšu klaudzināšanu pie skrejas var mazināt, aizliekot laipiņas un skuju zarus. Bites cauri tiks, ja vajadzēs, bet zīlītēm tieša pieeja skrejai būs liegta.
Bites var samulsināt arī siltās un saulainās dienas, kad tām vēl aizvien vajadzētu mierīgi gulēt kamolā. Lai saule neiespīdētu tieši stropā, ieteicams tā priekšpusē novietot lielākas plāksnes noēnojumam.
Arī peles var nodarīt postījumus. Turklāt ik pa laikam jāpārbauda, vai ar vēju stropiem nav norauti jumtiņi.
Praksē pierādījies – zīlītes ir viens no rādītājiem, ka saime ziemo nemierīgi un tai kaut kas kaiš.
Iztrupējušus koka stropus dzilnas un caunas iznīcina visātrāk.
Kas noticis stropā?
Apskatot bišu saimes, jau tagad var atklāt kritušās. Protams, par galējo ziemošanas rezultātu varēs spriest pavasarī. Svarīgākais ir izskatīt dravas pierakstus un izdomāt, kāpēc tieši ar šo saimi tā varēja notikt. Kaut gan bieži vien bojāejai ir vairāki cēloņi, un vienu izšķirīgo grūti noteikt.
Ziemošanas laikā dažu saimju krišana ir normāla lieta pat profesionāļu dravās.
Bites sakritušas uz grīdas un aizsprostojušas eju, malējos rāmjos vēl ir medus krājumi.
Skaidrojums: viens no iespējamiem variantiem ir barības trūkums. Nereti gadās, ka bites izēd medus rāmjus ligzdas centrā, bet nespēj pāriet uz malējiem. Iespējams, vainojama nekvalitatīva barība.
Stropā pazudušas bites. Palikuši rāmji ar medus krājumiem malās un patukšām kārēm vidū, kurās ir aizvākoti peri.
Skaidrojums: šis ir tipisks gadījums, par kādu sūdzas daudzi biškopji amatieri, kuri nav saimes pienācīgi kontrolējuši varras izplatību saimē. Šādos gadījumos mēdz vainot lauksaimnieku indes vai mistiskus starojumus, tomēr visbiežāk vainīgs pats biškopis. Iespējams, apstrāde ar pretvarras līdzekļiem bijusi nepilnīga vai novēlota. Jūtoties smagi slimas, bites instinktīvi pamet stropu. Ja laiks ļauj, tās aizlido, ja nevar izlidot, bieži vien salien nomirt virs pakojuma vai aiz šķirdēļa.
Vēl iespējamais saimes iznīkšanas cēlonis – bites bijušas fizioloģiski vecas, rudenī nav notikusi bišu nomaiņa.
Svarīga arī regulāra māšu nomaiņa.
Konsultējis bišu dravas Meduspils saimnieks biškopis Jānis Vainovskis
