7 gadījumi, kad palīdzība dzīvniekam nepieciešama uzreiz un vizīti pie veterinārārsta atlikt nedrīkst 0
Kā jau zināms, koronavīrusa izraisītās epidēmijas dēļ Latvijā līdz 12. maijam pagarināta ārkārtas situācija. Tas nozīmē, ka dažādas izmaiņas ieviesušas un turpina ievērot arī veterinārās klīnikas. Tomēr mājdzīvnieki mēdz saslimt, arī negaidot ārkārtas situācijas atcelšanu.
Latvijas Veterinārārstu biedrības mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītājas vietniece, veterinārārste Lita Konopore skaidro, ar kādām dzīvnieku slimībām vai traumām nekādā gadījumā nedrīkst nogaidīt un kā rīkoties, ja uz veterināro klīniku tomēr jādodas, un ar kādiem veterināro klīniku ierobežojumiem jārēķinās dzīvnieku saimniekiem.
Tradicionāli runājam par neatliekamo palīdzību, ja:
- Dzīvniekam ir krampji
- Spēcīga siekalošanās
- Gļotādas violeti zilganā, purpura vai bālā krāsā
- Suns vai kaķis elpo elsojot
- Dzīvnieks cenšas nokārtot dabiskās vajadzības, bet nespēj
- Ir ļoti bieža caureja
- Ir bieža vemšana un tamlīdzīgi.
Ņemot vērā, ka dabā iekārtots tā, ka tas, kurš ir slims un vārgs, tiek apēsts, dzīvnieki arī ļoti sliktas pašsajūtas gadījumā cenšas savas kaites neizrādīt. Nereti saimnieks pat nepamana, ka dzīvnieks ir sasirdzis, jo nolien kādā slepenā vietā un kļūst gluži vai nepamanāms. Minēto pazīmju gadījumā nedrīkst gaidīt ne minūti. Taču arī citos gadījumos, kad dzīvnieks izskatās neierasti, ilgāk par diennakti vērot nevajadzētu, un obligāti jāsazinās ar veterinārārstu. Noteikti gan ārstēšanas prognozes, gan izmaksas būs mazākas, ja kaite nebūs ielaista. Lai pastiprinātu veterinārārstu un veterināro klīniku klientu savstarpējo drošību, Covid-19 pandēmijas apstākļos veterinārajās klīnikās ir ieviesti dažādi drošības pasākumi un ierobežojumi.
Ja slikta pašsajūta mājdzīvniekam ir brīvdienā vai vēlā vakara stundā, vai iespējams kaut kur uzzināt to klīniku darba laiku, kuras palīdzību nodrošina arī nakts stundās un brīvdienās?
Situācija valstī mainās atkarībā no epidemioloģiskā riska, tāpēc klīnikas ik pa laikam var noteikt dažādus ierobežojumus, arī mainīt darba laiku, taču, cik man zināms, šobrīd būtisku izmaiņu vēl nav. Arī tās klīnikas, kas līdz šim strādāja diennakts režīmā, turpina darboties. Par to darba laikiem iespējams uzzināt internetā un ar tām sazināties telefoniski. Šo informāciju var iegūt, arī piezvanot uzziņu dienestiem.
Saprotams, pašreizējā situācijā veterinārās klīnikas cenšas ievērot maksimālus drošības pasākumus. Lai mazinātu drūzmēšanos uzgaidāmajā telpā, klīnikās ir noteiktas izmaiņas darba organizēšanā. Lai mazinātu saskari ar citiem cilvēkiem, apmeklētājus aicina iepriekš pieteikties telefoniski vai elektroniski. Sazinoties ar klīniku, var izvērtēt arī iespēju risināt problēmu attālināti.
Ja dzīvnieks jāapskata klātienē, kādi ierobežojumi jāievēro apmeklētājiem?
Vispārējie noteikumi paredz, ka klīnikā kopā ar dzīvnieku atļauts uzturēties tikai vienam pieaugušajam bez elpošanas ceļu saslimšanas pazīmēm. Cilvēki tiek aicināti nepulcēties uzgaidāmajā telpā un aizrādīt tiem, kas cenšas to darīt. Jāievēro 2 metrus noteiktā distance no citiem cilvēkiem. Nevajadzētu pieskarties lietām uzgaidāmajā un konsultācijas telpā, jādezinficē rokas pirms ieiešanas izmeklēšanas telpā un arī pēc iziešanas no tās. Rokas jāmazgā rūpīgi, ilgi un pēc iespējas biežāk, tāpēc lūdziet atļauju rokas nomazgāt arī klīnikā. Arī veterinārajās klīnikās par pakalpojumiem vēlams norēķināties, lietojot bezkontakta maksājumu karti.
Ko iesākt, ja dzīvniekam nepieciešama veterinārārsta palīdzība, bet saimnieks dzīvo viens un atrodas pašizolācijā?
Slims cilvēks vai aizdomās par slimību nekādā gadījumā nedrīkst doties uz klīniku. Diemžēl vairākas klīnikas ir saskārušās ar šādu situāciju, tāpēc mediķi paši ir ieradušies vizītē. Veterinārārsti brīdinās par kārtību, kāda jāievēro. Personai jābūt ar sejas masku. Ja tādas nav, nevajag satraukties, jo klīnika palīdzēs rast risinājumu.
Katra situācija ir risināma, tāpēc nekādā gadījumā nedrīkst melot un slēpt, ja persona ir slima vai ir aizdomas par slimību, jo tas novedīs pie daudz smagākām sekām nekā abpusēji panākta vienošanās par drošību.
Kāda ir iespēja sniegt palīdzību dzīvniekiem Latvijas mazpilsētās?
Lielākā daļa klīniku, kas atrodas Latvijas mazpilsētās, strādā ierastajā režīmā. Šobrīd īpaši apzināmies, ka veterinārārsts ir profesija, kurai nav brīvdienu. Tāpēc darīsim visu drošības ziņā, lai spētu nodrošināt dzīvnieku īpašniekiem veterināro pakalpojumu pieejamību. Dzīvnieku īpašniekiem ir jāsaprot, ka veterināro klīniku pakalpojumi būs pieejami tikai tik ilgi, kamēr dzīvnieku īpašnieki ievēros veterinārajās klīnikās noteikto kārtību. Ja šie noteikumi tiks ignorēti, var nākties klīnikas slēgt, kā tas jau noticis citviet pasaulē.
Vai vakcīnas, plānotās operācijas dzīvniekiem var tikt atliktas uz vēlāku laiku?
Katrs gadījums jāvērtē individuāli. Piemēram, vakcināciju varētu atlikt, tomēr ne visos gadījumos. Tagad daudzi izolējas vasarnīcās, tāpēc atstāt dzīvnieku bez aizsardzības pret trakumsērgu nebūtu laba doma. Ar nagu griešanu varētu pagaidīt, tomēr – labāk savlaikus apgriezt nagus nekā doties pie veterinārārsta ar asiņainu ķepu, jo pāraugušais nags ir traumēts, turklāt tā ārstēšana būs daudz ilgāka un dārgāka.
Vai patlaban būtu jāiegādājas kādi medikamenti katram gadījumam?
Nav vajadzības veidot krājumus, izņemot, ja dzīvniekiem ir kādas hroniskas kaites, par kurām, saprotams, zina gan saimnieks, gan dzīvnieka veterinārārsts. Tad būtu vērts iegādāties medikamentus aptuveni trim mēnešiem.
