Vētras aizsegā joprojām aktuāli – juristi vērtē, vai cilvēkiem vajag pieprasīt no CSDD ziņas par nozagtajiem datiem 0
Pēc notikušā Latvijas sabiedrība ir sašķēlusies, reaģējot uz vairāku juristu aicinājumu oficiāli vērsties CSDD ar pieprasījumu par savu datu statusu. Sociālajos medijos izplatās jau juridiski pareizi sagatavots pieprasījums, atliek vien ierakstīt savu vārdu un uzvārdu, parakstīt un nosūtīt.
Daudzi uzskata – 50 vai pat 100 tūkstoši šādu pieprasījumu CSDD darboņiem liks skaudrāk apjaust savas nekompetences un paviršības sekas. Arī juristu vidū nav vienprātības, vai šādi rīkoties ir vērts. Situāciju plašāk pēta 360TV Ziņas.
Advokāts Lauris Klagišs viens no pirmajiem sociālās saziņas vietnē “Facebook” aicināja cilvēkus vērsties CSDD un pieprasīt informāciju, vai un kādi cilvēka jeb uzņēmuma dati nonākuši kibernoziedznieku rokās. Advokāts arī pats šādu pieprasījumu jau nosūtījis. Viņš skaidro – ikvienam ir tiesības saņemt šādu informāciju.
“Mēs valstij esam uzticējuši savus personas datus, un valsts nav tos nosargājusi. Ja nopludināta mana aktuālā adrese, un kāds tagad zina, kāda man ir automašīna, adrese, tad man jāsāk domāt un aizdomāties, kādi potenciālie riski pastāv,” norāda zvērināts advokāts Lauris Klagišs.
Kopš pirmajām ziņām par notikušo kiberuzbrukumu pagāja vairākas dienas, līdz tikai vakar CSDD oficiāli paziņoja, ka ir starp nozagtajiem datiem ir klientu vārds, uzvārds, personas kods, auto numurs, adrese, maksājuma summa un datums. Advokāte Linda Sarāne-Reneslāce, kura specializējusies personas datu aizsardzībā un kiberdrošībā, saka – šajā gadījumā arī bez vēršanās CSDD viss ir diezgan skaidrs.
“Nu, mēs varam noskaidrot, ka mēs bijām viens no 1,2 miljoniem, bet tas nemaina to, ka mums tāpat jābūt piesardzīgiem. Varbūt mums sašaurināsies datu veids, kas noplūdis, bet tas nemaina būtību. Ja mēs visi tagad nosūtīsim datu pieprasījumus, tad ir risks, ka mēs pārslogosim CSDD, un viņi nevarēs fokusēties uz svarīgāko – izmeklēt šo incidentu,” skaidro zvērināta advokāte, advokātu biroja “Sorainen” partnere Linda Sarāne-Reneslāce.
Advokāte arī norāda, ka atbildi no CSDD var nākties gaidīt ilgi.
“No datu aizsardzības viedokļa jāņem vērā, ka šādos gadījumos var piemēroties izņēmumi, ka CSDD ir tiesības šo atbildi sniegt trīs mēnešu laikā. Jo ir liels datu apjoms, un viņiem pamatoti var būt nepieciešams laiks, un tad atkal mums rada jautājumu, vai ir jēga, ja mēs pēc trīs mēnešiem saņemsim atbildi,” viņa saka.
Līdzīga situācija paredzama arī, ja cilvēki individuāli vai kolektīvi iesniegs prasību tiesā. Vispirms būs jāpierāda, ka šī kiberuzbrukuma rezultātā radušies zaudējumi, un tieši CSDD tajā ir vainīga.
“Tiesu prakse vēl nav izveidojusies, jo šāds masveida gadījums Latvijā ir vērienīgākais. Protams, cerēt, ka tiesas tagad no valsts un CSDD piedzīs milzīgu morālo atlīdzību, droši vien būtu naivi to cerēt,” bilst Lauris Klagišs.
Linda Sarāne-Reneslāce savukārt norāda, ka šajā gadījumā var apsvērt iespēju vērsties jau ierosinātajā kriminālprocesā kā cietušajam, ņemot vērā, ka lietu pašlaik izmeklē.
Ceļu satiksmes un drošības direkcija informē, ka līdz šim brīdim saņemti aptuveni tūkstotis pieprasījumu sniegt informāciju, vai un kādi dati nozagti.
VIDEO:
