Manu uzmanību piesaistījis kādas sievietes ieraksts par pieredzi, strādājot vienā no Pierīgas pašvaldībām. Viņa apgalvo, ka iepriekš neesot varējusi iedomāties, cik sarežģīta var būt pašvaldības iekšējā vide, un piemin politiku, intrigas, iespējamu naudas izšķērdēšanu un bailes no iedzīvotājiem.
“Pastrādāju Pierīgas pašvaldībā. Mūžā nekad agrāk nebiju domājusi, ka ar pašvaldībām ir tik traki – politika, intrigas, naudas izšķērdēšana un īsti nekādiem noteikumiem nepakļaujas,” raksta ieraksta autore.
Viņa emocionāli piebilst, ka pašvaldībā piedzīvotais viņu pārsteidzis daudz vairāk nekā līdzšinējā pieredze valsts pārvaldē.
“Var lamāt valsts pārvaldi, bet pašvaldība ir pilnīgs kosmoss. Apbrīnoju normālos, kuri tādā gaisotnē un vidē var strādāt,” teikts ierakstā.
Publikācija izraisījusi aktīvu diskusiju, un komentētāji sākuši minēt dažādas Pierīgas pašvaldības, cenšoties noskaidrot, par kuru vietvaru varētu būt runa. Izskanējuši Mārupes, Ādažu, Ropažu, Jūrmalas, Salaspils, Siguldas un Ķekavas nosaukumi, taču ieraksta autore konkrēto pašvaldību neatklāj.
Kāda komentētāja norāda, ka arī pati strādājusi pašvaldībā, lakoniski savu pieredzi raksturojot ar “brr”. Citi interesējas, vai par iespējamiem pārkāpumiem ir informēta Valsts policija.
Diskusijā izskan arī plašāka kritika par pašvaldību sistēmu. Kāds lietotājs tās salīdzina ar “mini karaļvalstīm”, kurās, viņaprāt, iespējamas intrigas, savējo atbalstīšana un radu iekārtošana amatos.
Savukārt vēl kāds komentētājs apgalvo, ka, strādājot pašvaldībā, darbiniekiem neesot reālu iespēju mainīt pastāvošo kārtību.
“Tik dzirdi visu to virtuvi, redzi un neko pat nedrīksti teikt – Ētikas kodekss,” raksta komentētājs.
Viens no galvenajiem aspektiem jebkurā darbā, protams, ir alga. Tā kā nav zināms, par kuru pašvaldību stāsta varone raksta, centāmies atrast informāciju, kāda tad ir vidējā alga, izskatot visas mūsu pašvaldības iestādes.
Latvijā šobrīd ir 42 pašvaldības, bet nav vienotas datubāzes, kurā visas 42 būtu saliktas pēc identiskas “centrālās administrācijas” definīcijas.
LA.LV veiktā 2026. gada pašvaldību publiskoto atalgojuma datu izlases analīze liecina, ka centrālo administrāciju speciālistu mēnešalga ir aptuveni 1,6 tūkstoši eiro bruto, vadītāju – ap 2,3 tūkstošiem, bet tehnisko un atbalsta darbinieku – nedaudz virs 1000 eiro. Kopējais salīdzināmais administrācijas algu līmenis ir ap 1,7 tūkstošiem eiro bruto mēnesī. Vienots oficiāls visu 42 Latvijas pašvaldību centrālo administrāciju vidējās algas rādītājs netiek publicēts.
Un vēl viena interesanta lieta – starp pašvaldībām atšķirības ir ļoti lielas. Piemēram, Rīgas Centrālajā administrācijā galvenajiem juristiem publicētā vidējā mēnešalga ir 2652 eiro, personāla ekspertiem – aptuveni 2590 eiro, projektu koordinatoriem – 1992 eiro, bet Centrālās administrācijas vadītājam – 4883 eiro. Daugavpilī izpilddirektoram norādīti 5000 eiro, viņa vietniekiem vidēji 4150 eiro, bet, piemēram, budžeta ekonomistiem – 1600 eiro. Tātad arī pašvaldībās algas Rīgā un tālākās pilsētās krasi atšķiras.


Vai arī tu esi šausminājies par apstākļiem kādā darba vietā? Vai tev maksā pārāk mazu algu? Vai tev ir kāds cits stāsts par priekšniekiem vai kolēģiem? Raksti man uz [email protected].



