Zinātnieki noskaidrojuši, kas notiek ar to cilvēku smadzenēm, kuri nedzird modinātājpulksteni 0
Kāpēc vienus cilvēkus pamodina pat mazākais troksnis, bet citi var nogulēt un nepamosties, skanot skaļam modinātājam, negaisam vai trokšņainiem kaimiņiem? Jauns pētījums liecina, ka atbilde varētu būt meklējama tajā, kam smadzenes pievērš uzmanību miega laikā.
Pētnieki no Lozannas un Ženēvas universitātēm pētīja, kā smadzenes miega laikā reaģē uz skaņām un paša ķermeņa signāliem. Pētījumā piedalījās 25 veseli cilvēki. Viņu smadzeņu aktivitāti pētnieki reģistrēja ar elektroencefalogrāfiju jeb EEG, par to vēstīts portālā Newsweek.com.
Dalībniekiem gan nomodā, gan guļot atskaņoja vienkāršus skaņas signālus. Vienlaikus zinātnieki pētīja arī to, kā smadzenes reaģē uz paša cilvēka sirdspukstiem.
Rezultāti bija interesanti. Cilvēkam pārejot no nomoda uz REM miegu – miega posmu, kas visbiežāk saistīts ar spilgtiem sapņiem – smadzeņu reakcija uz ārējām skaņām kļuva arvien vājāka. Visizteiktāk tas bija tā sauktajā fāziskajā REM miegā, kad notiek straujas acu kustības.
Vienlaikus smadzeņu reakcija uz sirdspukstiem ne tikai saglabājās, bet pat kļuva izteiktāka nekā nomodā.
Tas nozīmē, ka miega laikā smadzenes vienkārši “neizslēdzas”. Tās maina uzmanības virzienu – mazāk uzmanības tiek pievērsts tam, kas notiek ārpus ķermeņa, bet vairāk – iekšējiem organisma signāliem.
Zinātnieki šo procesu skaidro ar atšķirību starp eksterocepciju un interocepciju. Eksterocepcija nozīmē informācijas uztveršanu no ārējās vides, piemēram, skaņām. Savukārt interocepcija ir organisma iekšējo signālu, piemēram, sirdsdarbības, uztvere.
Tādēļ cilvēki, kuri spēj nogulēt pat pie liela trokšņa, iespējams, skaņu pilnībā “nedzird”. Viņu smadzenes vienkārši piešķir ārējiem trokšņiem mazāku nozīmi, vienlaikus vairāk koncentrējoties uz organisma iekšējiem procesiem.
Tomēr tas nenozīmē, ka REM miega laikā cilvēks kļūst pilnībā nejutīgs pret apkārtējo vidi. Zināma skaņu apstrāde smadzenēs joprojām notiek.
Pētnieki izveidoja arī īpašu rādītāju, ko nosauca par audio-kardio indeksu. Tas salīdzina smadzeņu reakciju uz skaņām un sirdspukstiem un ļauj noteikt, kā miega laikā mainās uzmanības līdzsvars starp ārējo un iekšējo informāciju.
Pētījuma autori uzskata, ka šie atklājumi nākotnē varētu būt noderīgi ne tikai, lai labāk saprastu, kāpēc dažus cilvēkus ir grūti pamodināt.
Šāds smadzeņu darbības novērtēšanas veids varētu palīdzēt arī pētīt cilvēka apziņu situācijās, kad cilvēks pats nespēj reaģēt, piemēram, anestēzijas laikā vai noteiktu apziņas traucējumu gadījumā.
